Svētdiena,
2018.gada
23.septembris
Pilsētā
45246

Izdodot, ietaupīsi - aktualizējas māju renovācijas jautājums


Apskatīt komentārus (0)


20.05.2014

Mājas ārsienas ir nevis krāsotas, bet apšūtas ar speciālām plāksnēm. Lai silikāta ķieģeļu sienas elpotu un neuzturētu mitrumu, starp plāksnēm ir atstātas nelielas spraugas.

 

 

Jasmīnu ielas 8 ēkas pārvaldniece ar skaitļiem un citiem faktiem pierāda - renovācija ir izdevīga

 

 

Bruno Aldermanis

 

Ēku siltināšanas jautājums Jūrmalā ir aktualizēts ik pa brīdim, taču attieksme no iedzīvotāju puses līdz šim ir bijusi visai pasīva vai pat noraidoša. No privatizējamā SIA „Jūrmalas namsaimnieks” apsaimniekotajām ēkām pirmās ēku siltināšanas jautājumam klāt ķērās Jāņa Pliekšāna 82 un Jasmīnu ielas Nr.8 ēku iedzīvotāji. Šobrīd nosiltināta ir tikai Jasmīnu ielas ēka. Par to, kādi ir ieguvumi un kādas problēmas bija jārisina, sarunā ar žurnālistiem pastāstīja Privatizējamā SIA „Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk JN) valdes loceklis Jānis Skutels un minētās ēkas pārvaldniece Ņina Arhipova.

 

Jānis Skutels jau sarunas sākumā uzsvēra, ka viss pārsvarā bijis atkarīgs no pašu iedzīvotāju vēlmēm un gribas taupīt finanšu līdzekļus par energoresursiem. „Nav jēgas par savu naudu sildīt āra gaisu,” piebilda J. Skutels. Viņš arī atzina, ka neizprot, kāpēc cilvēki šajā jautājumā ir tik inerti, tik ilgi domā un nespēj nonākt pie vienota lēmuma. „Mēs kapitālsabiedrībā šopavasar jau atkal ķērāmies šim jautājumam klāt, un domājam, kā ieinteresēt iedzīvotājus sākt domāt par renovācijas un siltināšanas projektu izstrādi, jo tad vēl var paspēt rudenī saņemt arī Eiropas Savienības finanšu līdzkļus kā līdzmaksājumu. Taču, lai tos saņemtu, darbs pie projektu izstrādes ir jāsāk jau tagad. Jāsaprot, ka pēc ēkas renovācijas rēķini būs mazāki. Atsevišķos gadījumos varbūt tie nebūs izteikti mazāki, taču iedzīvotājiem tiks nodrošināti augstāka līmeņa dzīves apstākļi,” pauda J. Skutels.

 

Jasmīnu ielas 8 ēkas pārvaldniece Ņ. Arhipova apliecināja, ka pēc ēkas renovācijas un siltināšanas mājas iedzīvotāji ir ieguvēji gan komforta, gan finanšu ziņā. Agrāk starpsezonu periodos, kad siltuma piegāde jau ir atslēgta vai vēl nav pieslēgta, dzīvokļos bijis pat tikai 14 grādus silts. „Šī ziema varbūt nav labākais piemērs, taču, ja salīdzinām kaut vai janvāra mēnešus šoziem ar iepriekšējiem gadiem, tad redzama atšķirība siltuma patēriņā,” pauda Ņ. Arhipova. Ja iepriekš māja patērējusi aptuveni 62 MWh siltumenerģijas, tad šoziem bija tikai 27 MWh. „Es visu laiku sekoju līdzi un salīdzinu izdevumus ar ēku Jelgavas ielā 12, kas pēc projekta un celtniecības laika ir tāda pati kā mūsu māja. Tad nu nākas secināt, ka mums ir 45% ekonomija,” ar dziļu apmierinājumu par paveikto pauda Ņ. Arhipova un piebilda: „Līdz ar to mēs arī divas reizes mazāk maksājām par piegādāto siltumu.”

 

Izrādot ēkas kāpņu telpas, mājas pārvaldniece pat atzina, ka šoziem renovācijas un siltināšanas dēļ pat nācies atslēgt kāpņu telpas radiatorus - tie vienkārši nav bijuši nepieciešami. Jāatzīmē, ka tas nav noticis, bezatbildīgi mēģinot ietaupīt uz maksājumiem, jo tad diezin vai būtu izdzīvojušas uz kāpņu telpas logu palodzēm izvietotās puķes. Ņ. Arhipova arī piebilda, ka pēc ēkas renovācijas dzīvokļos ir nesalīdzināmi labāki apstākļi: „Tā kā mūsu māja ir celta no baltajiem silikāta ķieģeļiem, tad agrāk dzīvokļos gaiss bija ļoti mitrs. Tagad mitruma līmenis ir nesalīdzināmi mazāks, un tāpēc pat pie tās pašas gaisa temperatūras, kāda bija agrāk, uzturēties mājā ir daudz patīkamāk,” atzina Ņ. Arhipova. Ēkas iedzīvotāji ir ieguvēji arī no cita rakursa - pieaugusi dzīvokļu vērtība. Tā sludinājumu portālos redzams, ka šīs ēkas iedzīvotāji pat 1-istabas dzīvokli vasarā vēlas izīrēt par 800 eiro mēnesī, bet kāds cits 75m2 lielu 3-istabu dzīvokli vēlas pārdot par 158000 eiro. Līdzīgas summas ir arī citos šīs mājas iedzīvotāju sludinājumos, bet kas raksturīgi - visos uzsvērts, ka māja ir renovēta.

 

Mājas pārvaldniece tai pašā laikā atzīst, ka visi šie darbi nav noritējuši pavisam gludi. Ja sākotnēji par ēkas renovāciju bija iestājušies ap 80% mājas dzīvokļu īpašnieki, tad kamēr tika sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti un izstrādāts projekts, cilvēki sākuši šaubīties. „Tie, kuri jau no sākuma bija pret šiem celtniecības darbiem, šajā laikā aģitēja par to, lai cilvēki parakstās pret ēkas siltināšanu,” atzina Ņ. Arhipova. Aptuveni pusgads pagājis cīniņos, lai varētu sākt nopietni strādāt. „Var teikt, ka tas bija tāds kā dumpis uz kuģa,” atceras mājas pārvaldniece.

 

Tagad iedzīvotāji var novērtēt paveikto. Mājas iedzīvotāji ne tikai par siltumu, bet arī mājas apsaimniekošanu šobrīd maksā aptuveni divas reizes mazāk nekā vidēji Jūrmalā - tikai 28 centus par kvadrātmetru, no kuriem 9 centi tiek iemaksāti mājas finanšu līdzekļu uzkrājumam. Tas ir panākts tā, ka daudzus ēkas apsaimniekošanas darbus uzņēmušies paši iedzīvotāji. „Jau tad, kad tika sasaukta mājas kopsapulce, es teicu, ka kredīta atmaksas summa plus mājas apsaimniekošanas izdevumi mēnesī nepārsniegs 30-35 centus par kvadrātmetru,” stāsta Ņ. Arhipova. Ēkas renovācijai tika piesaistīti arī ES līdzekļi 49% apmērā, līdz ar to arī kredīta summa nebija tik liela. „Esmu aprēķinājusi, ka kredīta summa pilnībā tiek segta ar ieekonomēto siltumenerģiju,” tā mājas pārvaldniece. Viņa arī piebilda, ka procentmaksājumi ir salīdzinoši nelieli - no 3,5 līdz 4% - , jo izvēlējušies tā saucamo „peldošo” kredītmaksājumu variantu „Swedbank”.

 

Mājas pārvaldniece atzina, ka, lai arī bijuši arī strīdi, lielu palīdzību gan toreiz, gan tagad, viņai sniedz JN. Šai sakarā J. Skutels piebilda: „Mūsu uzņēmums vienmēr ir gatavs dialogam un atrast labāko risinājumu katras ēkas iedzīvotājiem, jo galu galā, mūsu uzdevums ir strādāt tā, lai rezultātā ieguvēji būtu mājas iedzīvotāji.”

 

Lai vēl nenosiltināto māju vecākie, pārvaldnieki vai vienkārši mājas pārstāvji varētu pārliecināties par to, ka pēc renovācijas māju iedzīvotāji būs tikai ieguvēji, iecerēts organizēt dažādus pasākumus - tai skaitā braucienus uz renovētajām ēkām, lai ar konkrētiem piemēriem varētu pierādīt šo darbu pozitīvo ietekmi. „Ar savu pieredzi varam padalīties gan mēs paši, gan aizvest un iepazīstināt ar Jelgavas, Ogres un citu pilsētu pieredzi,” tā J. Skutels.

 

Lai celtu darba kvalitāti un varētu iedzīvotājiem ieteikt labāko risinājumu, uzņēmuma darbā ir piesaistīts sertificēts būvinženieris. „Kā jau tika minēts, tad kondensāts jeb augstais mitruma līmenis ir viena no lielākajām problēmām Jūrmalas mājās. Tāpēc ir nepieciešams kvalificēta darbinieka padoms, kā šo problēmu risināt. Padomju laika būves vairs neatbilst mūsdienu prasībām, un salāgot tā laika materiālus ar mūsdienu... tur ir zināmas problēmas,” atzina valdes loceklis.

 

„Svarīgākais ir, lai iedzīvotāji izrādītu iniciatīvu, mēs esam gatavi sadarbībai,” sarunas nobeigumā piebilda J. Skutels.