Piektdiena,
2018.gada
16.novembris
Pilsētā
72680

Gaidot nodokļu reformu


Apskatīt komentārus (0)


08.09.2016

 Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Vineta Savicka, ārējās omunikācijas vadītāja, Swedbank kārtējā ekonomikas apskata prezentācijā. Autores foto

 

Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks: ja mēs runājam par nodokļu izmaiņām, tad tām ir jābūt skatītām visas sistēmas ietvaros

 

Guna Vilnīte

 

Šobrīd notiek darbs pie Latvijas nodokļu sistēmas reformas. Lai mēs katrs veidotu savu viedokli, nepieciešams uzkrāt informāciju, sekot līdzi politiķu darbiem, analizēt tos. Galu galā šīs reformas agri vai vēlu atsauksies katra Latvijas iedzīvotāja naudas maciņā. Tur profesionāļa skatījums ir neaizstājams. Tāpēc „Jūrmalas Vārds” uz sarunu aicināja Mārtiņu Kazāku, Swedbank galveno ekonomistu, lai uzklausītu profesionāļa viedokli par pašreizējo ekonomisko situāciju, gaidāmo nodokļu politikas veidošanu un citiem mums visiem ļoti būtiskiem jautājumiem. Ne visur viņa viedoklis sakrīt ar mūsējo – kas ir normāli - , un ne par visām aplamībām, kas jau šobrīd ir izdarītas Latvijas nodokļu regulējumos, sagaidījām kritiskus vārdus. Lasiet un spriediet paši.

 

Kādi ir Latvijas valdības mājasdarbi, lai pēc 2020. gada ES fondu naudas neesamība neradītu kādu ekonomisku katastrofu?

 

Pirmkārt, es negribētu teikt, ka pēc 2020. gada struktūrfondi nebūs pieejami. Īpaši kohēzijas lietas. Viens no Eiropas pamatprincipiem ir zināma kohēzija, proti, ienākumu līmeņa izlīdzināšana. Bet viena lieta diezgan nopietna - ka fondi savstarpējai pārdalei varētu būt mazāki nekā iepriekš. Jo īpaši, ja briti tomēr izstājas [no Eiropas Savienības]. Viņi šajos fondos iemaksā vairāk kā desmit procentus no kopējā fondu apjoma, tas nozīmē - ja viņi aiziet prom, tad kopējais fonds varētu būt mazāks.

 

Otra lieta - jā, mēs esam krietni nabadzīgāki kā, piemēram, Vācija vai Skandināvijas valstis, bet tai pašā laikā pēdējo padsmit gadu laikā, kopš mēs esam Eiropas Savienībā, ienākumu līmeņa kāpums ir diezgan būtisks. Tas tāpat kā ar vecākiem un bērniem - kamēr bērns ir maziņš, tikmēr vecāki par viņu maksā, un tad, kad bērns ir mācījies un kaut ko apguvis, tad vecāki naudiņu dod mazāk un ar laiku nedod vispār. Mums vienkārši ekonomika jādara spēcīgāka, dažādāka, lai mēs varam šo [Eiropas fondu] naudiņu aizvietot ar kaut ko citu.

 

Vienkāršākais lietas, kā to izdarīt - jāattīsta finanšu tirgi, lai ir krietni dažādāks institūciju loks, lai nav tā, ka bankas ir vienīgās kreditētājas, jo bankas nespēs, negribēs un nevarēs visu kreditēt, jo bankām ir sava niša - nobrieduši uzņēmumi, nevis, piemēram, startapi (start-up jeb biznesa uzsācēji - red. piez.). Jāuzlabo tiesiskā vide, jāuzlabo nodokļu vide, jāuzlabo darbaspēka kvalitāte, lai ārvalstu uzņēmumi redz iemeslu nākt uz šejieni. Lai viņi nestu naudu, nevis lai mēs gaidām, ka Eiropas Savienība mums kaut ko iedos.

 

OECD rekomendācijās Latvijai uzņēmējdarbības vides uzlabošanai norādīts, ka ir pārāk liela birokrātija, pārāk samudžinātā nodokļu sistēma.

 

Nevajag domāt, ka mēs esam vissliktākie pasaulē, tā nudien nav, bet viennozīmīgi - mēs varētu būt labāki. Ja mēs skatāmies uz uzņēmējdarbības vidi, jā, arī uz birokrātiju, jā, arī uz nepārskatāmu nodokļu politiku, arī daudzos gadījumos uz diezgan vāju tiesu sistēmu, vienkārši strīdi prasa ļoti ilgu laiku - tās ir lietas, ko mēs varam izdarīt. Un tās ir lietas, kas no ekonomikas viedokļa ir relatīvi lētas. Šīs lietas - ja politiskā vide to grib darīt, tad to var izdarīt diezgan ātri, un milzīgu naudu tas nemaksā. Tā kā tas būtu tas, kas mums ir jādara.

 

Intervijas pilnu tekstu (pirmo daļu) lasiet JV #34 (08.09-14.09.16). Laikraksta elektronisko versiju (PDF) var iegādāties šeit.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt