Piektdiena,
2018.gada
16.novembris
Pilsētā
44689

Dome lēmumu par „Kurzemes lokiem” nepārskata


Apskatīt komentārus (0)


28.04.2014

Foto: http://commons.wikimedia.org 

 

 

Guna Vilnīte

 

Nesen pirmo reizi sanāca pēc AS „Latvijas elektriskie tīkli” (LET) iniciatīvas izveidotā darba grupa Jūrmalas domē, lai meklētu iespējamos risinājumus 30. janvārī domes noraidītajiemm „Kurzemes loku” 3. posma rekonstrukcijas darbiem Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Darba grupas vadītājs ir Izpilddirektora vietnieka p.i. Arturs Grants.

 

Pirmais LET valdes loceklim Jānim Kirkovaldam jautājumus uzdeva deputāts Jānis Lediņš, kurš vēlējās noskaidrot, kāpēc LET nevēlas īstenot projektā paredzēto alternatīvu 1.B, kura apietu Ķemeru nacionālo parku. J. Kirkovalds skaidroja, ka tas sadārdzināšot projektu par aptuveni 10-12 miljoniem eiro, kā arī esot ļoti grūti vienoties ar daudzajiem zemes īpašniekiem, kuru zemes īpašumus šī alternatīva šķērsos.

 

Sarunas gaitā projekta iespējamā sadārdzināšanās tika minēta vairākkārt kā būtiskākais arguments, par ko bažas izteica domes pārstāves Līga Dzirnekle un Ilze Černovska - vai LET jau darba gaitā nemēģinās ietaupīt uz vides aizsardzību, kaut arī dokumentos formāli viss būs paredzēts. Tāpat vairāki sanāksmes dalībnieki pauda viedokli, ka 10-12 miljoni nav tik liela summa, lai tās dēļ būtu vērts riskēt ar neatgriezenisku kūrorta resursu zaudējumu.

 

Uz „JV” lūgumu  komentēt Likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43. panta 5. un 6. daļā teikto, ka „darbību atļauj veikt (..) tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums”, J. Kirkovalds atbildēja, ka „alternatīva ir, bet tā atstāj vienādu ietekmi, jo mums jau ir esošā infrastruktūra. Ja mums būtu jābūvē jauna, tā nevarētu iet caur pilnīgi jaunu teritoriju. Ejot apkārt, mēs atstājam vēl lielāku ietekmi, izcērtot pilnīgi jaunas mežu platības”. Jāatzīmē, ka mežu platības, caur kurām plānota alternatīvā trase, neatrodas Eiropas nozīmes dabas aizsargājamās teritorijās, turklāt mežs ir atjaunojams resurss, atšķirībā no sērūdeņu avotiem.

 

 Uz jautājumu, vai ir veikts pētījums par augstsprieguma līnijas magnētiskā un elektriskā lauka ietekmi uz minerālūdeņu ķīmisko sastāvu, J. Kirkovalds atbildēja, ka šādas ietekmes nav, jo „būvējot gaisvada līniju caur Ķemeru parku, vadu novietojums ir plānots virs meža, tas nozīmē, ka zemākais vadu augstums pret zemi ir aptuveni 20 metri, magnētiskais lauks, kā pētīts un konstatēts vides ziņojumā,  aizsargjoslas malā, kas ir 30 m no malējā vada uz sāniem, faktiski ir līdzvērtīgs nullei. Sērūdeņi ir vēl 7-8 m dziļāk, un zeme ir papildus aizsargslānis, kas ekranē magnētiskā lauka tālāku ielaušanos, es varu apgalvot, ka noteikti nebūs ietekmes”.

 

Par augstsprieguma pārvades līniju (AELP) un vēža korelāciju pirms dažiem gadiem tika veikts apjomīgs pētījums Anglijā aptuveni 2000 ēkās, kas pierādīja, ka korelācija pastāv aptuveni 100-300 m radiusā ap vadiem. Tas nozīmē, ka līdz pat 300 m rādiusā (un ne 20 m, kā minēja J. Kirkovalds) ap vadiem pastāv būtiska magnētiskā lauka ietekme uz cilvēka veselību.

 

Kā noprotams, tad LET rīcībā nav jaunu ģeoloģisko karšu, pamatojoties uz kurām, eksperti sniegs atzinumu par būvniecības darbu ietekmi uz sērūdeņu avotiem un to veidošanās vietām. Kā izteicās J. Kirkovalds,viņš „nemācēšot pateikt”, ar kādu gadu datētas šīs kartes, tāpat viņš atteicās nosaukt šo ekspertu vārdus.

 

Arī Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālajai administrācijai, kuras pārziņā atrodas Ķemeru nacionālais parks, un ar kuru, saskaņā ar "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 32. pantu, ir jāsaskaņo zinātniskie pētījumi parka teritorijā, nav informācijas par neseniem pētījumiem - ne par magnētiskā lauka iedarbību uz sērūdeņu ķīmisko sastāvu, ne arī pētījumiem ģeloģisko karšu sastādīšanai.

 

Uz deputāta J. Lediņa jautājumu - kurš uzņemsies atbildību, ja rekonstrukcija tomēr sabojās dziedniecisko minerālūdeņu avotus un tāpēc zudīs vai būtiski samazināsies iespēja attīstīt kūrortu, J. Kirkovalds bilda: „Mēs kā projekta realizētāji uzņemamies atbildību,” taču nevarēja paskaidrot, kā tieši šī atbildība varētu izpausties, t.i., kā neveiksmes gadījumā LET varētu glābt kūrortu vai kompensēt pilsētai radušos zaudējumus.

 

Darba grupas sanāksmes rezumējums ir īss: pagaidām nav pamata pārskatīt pieņemto domes lēmumu, jo LET nav iesniedzis nekādus jaunus  dokumentus. Tiklīdz tie būs iesniegti, darba grupa sanāks uz nākamo sēdi.

 

Pilnu tekstu (879 vārdus) lasi "Jūrmalas Vārda" 16. (53.) numurā. 

Laikraksta elektroniskā versija pieejama šeit.

Iegādāties  tuvākajā tirdzniecības vietā Jūrmalā - skatīt sarakstu.

 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt