Piektdiena,
2018.gada
14.decembris
Pilsētā
102241

Pašvaldību uztrauc iespējamās politikas virziena maiņas


Apskatīt komentārus (0)


27.09.2018

Ja Eiropas Parlamenta deputāti interesētos, mēs viņiem pastāstītu par problēmām

 

 

Jānis Vilnītis

 


Iedzīvotājiem tiešā veidā no visiem politiskajiem līmeņiem svarīgākais bieži vien tomēr ir pašvaldības – tās pieņem gala lēmumus, vai izmantot un kur izmantot Eiropas Savienības piedāvātos finanšu līdzekļus. Tāpēc uz sarunu aicināju Jūrmalas pilsētas domes deputātu, Pilsētsaimniecības un drošības komitejas priekšsēdētāju Jāni Lediņu.

 


Runājot ar Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā, iezīmējās Latvijai ne pārāk rožainā aina par nākamo plānošanas periodu saistībā ar ES naudām. Vai tas ir arī pašvaldības līmenī ir apspriests?

 

 

Mēs, protams, skatāmies, rēķināmies un saprotam, ka šī naudas droši vien nākotnē būs mazāk. Tas nāk no visas tās informācijas, kas saistīta ar Lielbritāniju, kas saistīta ar imigrantu politiku, tas viss prasa līdzekļus, un, protams, tas kopējais finanšu katls automātiski paliek mazāks un izmaksas aut kādās pozīcijās palika daudz lielākas. Bet nu katrā ziņā es domāju, ka mums noteikti būtu jācīnās par kohēzijas maksājumiem, kas nedrīkstētu kļūt mazāki tāpēc, ka tad mēs nevarēsim ar ES atbalstu daudzmaz pietuvināties Eiropas vidējam līmenim: gan ūdenssaimniecībā, gan ceļos, gan citās tādās lietās, kas ir infrastruktūras, bet ne peļņas objekti. Mūsu valsts ir pārāk maza, lai mēs spētu tik daudz uzturēt tikai ar saviem līdzekļiem.

 


Jūrmalā šī Eiropas nauda līdz šim tā nopietni bija pieejama tikai ūdenssaimniecības projektiem.

 

 

Pirms 2013. gada vienīgais, kur Eiropas naudas tika nopietnā apmērā saņemta, bija atklātajos konkursos. Slēgtajos, kur lieli līdzekļi bija pieejami citām lielajām pilsētām, mums nauda nebija pieejama.

 

 

Cik atceros, tad toreiz, pirms ZZS, neviens tā arī par šo naudu nemaz necīnījās. 

 

 

Jā, tāda informācija mums bija. Kad mēs sākām braukt un prasīt, kāpēc Jūrmala ir apdalīta, mums ministrijās atbildēja: jā, bet neviens jau te nenāca un neprasīja. Kā saka, neviens negribēja šo naudu.

 

 

Tagad, kad ir pašreizējā koalīcija, ir apmēram aprēķināts, cik ES naudas jau ir apgūta?

 

 

Tā speciāli neesmu rēķinājis, cik ir tas kopējais apjoms, bet pirmais, ko mēs izdarījām, bija caur Lielo pilsētu asociāciju izmainījām citu attieksmi pret mums - lielās pilsētas sāka savā starpā vienoties, kas kurai pilsētai būtu piešķirams, tai skaitā beidzot arī Jūrmalai. Skatījāmies, kuras problēmas kurai pilsētai ir ļoti būtiskas un sāpīgas, un kur varbūt tas tā nav.

 

 

Tagad šī nauda, cik nu var taisnīgi, tika sadalīta.

 

 

Otrais. Mēs ES fondu līdzekļus izcīnījām arī caur Piekrastes savienību, piemēram, papildus budžeta līdzekļiem pludmales kopšanai dabūjām vismaz kaut kādu nelielu naudiņu.

 


Šķiet, “Jūrmalas ūdens” attīstības projekts jau viens pats ir milzīgs?

 

 

Kamēr mēs esam [pašvaldības pozīcijā], piesaistīti varētu būt kādi 60 miljoni. Tas ir finansiāli lielākais projekts. Tad seko Mellužu estrādes atjaunošana un ūdenstorņa rekonstrukcija/pārbūve Ķemeros, tad Ķemeru parks ar Dabas zinību centra būvniecību, tad pēc apjoma seko līdzekļi, ko kā deputātu kvotas mums izdalīja Undīnes mājas atjaunošanai.

 

 

Viens no lielajiem projektiem ir pret krasta eroziju no Majoriem līdz Dzintariem – gatavojamies nostiprināt upes krastu. Tur reizē ar krasta stiprinājumiem paredzēts izbūvēt vietu, kur cilvēkiem būtu iespēja pastaigāties. Tad vēl pansionāts “Saulstari”, Raiņa ielas 62dzīvojamā ēka, glābšanas stacija, neliela daļiņa ostas piedalās šajās Eiropas naudas projektos, un, kā jau teicu, - arī līdzekļi pludmales sakopšanai.

 

 

Te vēl gan ir jāņem vērā apstākļi, ka, ja šo naudu dod ūdenssaimniecībai, tad tas ir tikai ūdenssaimniecībai. Tu nevari pateikt, - mums ūdenssaimniecību nevajag, mēs celsim bērnudārzu. Tā neviens šādu naudu nedod. Tas nav tā, ka iedod vagonu ar naudu un - lieciet to, kur gribat. Viss tiek sadalīts pa konkrētām programmām, atbilstoši Latvijas un Eiropas uzskatiem, kur šo naudu vajag ieguldīt.

 

 

Arī “Jūrmalas siltumam” tagad, ja nemaldos, pieci miljoni tiks ieguldīti siltumtrašu atjaunošanai - visas vecās siltumtrases jāatjauno. Šeit ļoti pozitīvi ir tas, ka izmantojot Eiropas naudu, šo darbu izmaksas tā neietekmēs tarifu.

 

 

Vai Jūrmalas dome rēķinās ar šo ne pārāk rožaino nākotni, perspektīvu savos plānos?

Nē, tādā veidā, ka mēs daudzmaz konkrēti zinātu, kādas summas kur plānot un kur ne - to mēs nemaz nevaram, jo vēl neviens nav pateicis, kādās nozarēs un cik daudz vispār naudas dos. Jebkurā gadījumā mēs cenšamies sekot tam līdzi notiekošajam un arī caur Lielo pilsētu asociāciju izteikt savu viedokli - kā mēs domājam, kur vajadzētu pacīnīties mūsējiem tur, Eiropā, kādām programmām vajadzētu pievērst vairāk uzmanības, kas būtu tas, kas vairāk vajadzīgs. 

 

 

Es domāju, ka jebkurā gadījumā finanses vienmēr paliks degradētās vides sakopšanai, un tad jau ir jāplāno un jāskatās, ko tālāk.

 

 

Pabeidzot ūdenssaimniecības projektu, 97% mājsaimniecībām Jūrmalā būs iespējams pieslēgties centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijai. Tad tālāk šeit ir jāskatās, vai būs jābūvē jauni spiedvadi, vai jāiegulda attīrīšanas iekārtā, lai labāk saglabātu vidi.

 

 

Šobrīd arī ministrijas prasa mūsu viedokli, mūsu domas par to, kur būtu labāk ieguldīt Eiropas naudu – vai ceļos, vai citos infrastruktūras objektos. Kā viņiem tālāk veiksies sarunās ar Eiropu, tas jau ir cits jautājums.

 

 

Tas bija tas interesantais Strasbūrā. Tur netieši uzsvēra, ka ministrijas, valdība var panākt vairāk nekā mūsu astoņi EP deputāti.

 

 

Tas jau ir dabiski. Ja no aptuveni 750 deputātiem mums ir tikai 8, tad tas ir ļoti mazs procents, lai varētu kaut ko spēcīgu bļaut. Vai nu tad tev ir jāatrod kompanjoni, vienoti biedri, ar kuriem tu kopā vari pārstāvēt vienu domu. Es neesmu bijis Eiropas Parlamentā, bet, no malas raugoties, izskatās, ka īstenībā viss notiek premjeru un ministriju līmenī. Parlaments ir tikai tas, kas to visu beigās apstiprina.

 

 

Tad Jūrmalā vairāk tiek domāts par sadarbību ar...

 

 

Jā, ar ministrijām, ar valdību un caur šo pusi. Tāda sadarbība ar Eiropas Parlamenta deputātiem - es domāju, mēs neredzam, ko viņi varētu mums palīdzēt.

 

 

Ja jau Eiropas Parlamenta deputāti interesētos, nāktu, mēs viņiem pastāstītu par problēmām un ierosinājumiem, bet teiksim tā, konkrēti tomēr strādājam caur ministrijām, valdību.

 

 

Deputāts Roberts Zīle teica, ka savulaik spāņu deputāti mēģināja virzīt līdzekļus kūrorta attīstībai. Viņiem gan vieniem nekas nesanāca. Vai ir kaut kas domāts arī par šo sfēru?

 

 

Nu to vienmēr mēģinām, bet visi uzsver, ka kūrorti ir tikai atpūta, un primārais ir degradētās teritorijas un ceļi. Medicīnisko kūrortu vienmēr piedāvājam, bet tam nekad nav bijis apstiprinājuma. 

 

 

Šī vairāk ir tā Eiropas naudas daļa, kas attiecas uz uzņēmējiem, jo dome jau pati nenodarbojas ar rehabilitāciju vai sanatorijām. Tās vairāk ir uzņēmēju lietas, līdz ar to vajadzētu būt programmām, kurās uzņēmēji var lūgt šo naudu sava medicīniskā tūrisma biznesa paplašināšanai vai uzlabošanai.

 

 

Pašvaldības rīcībā vairāk tomēr ir kohēzijas fonda naudas.

 

 

Eiropas Parlamenta diskusijās daudz izskanēja par nevienlīdzības samazināšanu. Jūsuprāt, vai perspektīvā ir cerība, ka Eiropa iedos naudu, teiksim, lai par velti izbūvētu kaut vai tos pašus ūdensvada pieslēgumus mazturīgajiem iedzīvotājiem?

 

 

Mēs paši mēģinām šo jautājumu risināt un iedzīvotājiem palīdzēt. Ja jūrmalnieks aiziet uz “Jūrmalas ūdeni”, tad tur visu projekta dokumentu paketi izstrādā par velti. Tālāk jau vai viņš pats rok, vai pasūta kādu firmu. Birokrātija ir minimizēta, cik nu mēs to varam. Mazturīgākie jebkurā gadījumā var vērsties Labklājības pārvaldē, un tur ir dažādi pabalsti un palīdzība.

 

 

Lauksaimniekiem, šķiet, šobrīd vairāk paveicies?

 

 

Cīņa par platību maksājumiem Eiropas Savienībā vēl turpinās, lai būtu daudzmaz vienāda, ko saņem Rietumeiropā, un ko saņem Latvijā. Jā, ir skaidrs, ka nākamajā plānošanas periodā Latvija saņems par 400 miljoniem vairāk, bet tas vēl neatrisina lauksaimnieku problēmas.

 

 

Jūrmalai no tā gan nekāda labuma tiešā veidā nav, bet jebkurā gadījumā mēs visi esam Latvijas iedzīvotāji, un jāskatās tomēr valstiski – nevar vadīties tikai pēc tā, kas nepieciešams mūsu pilsētai, bet pārējiem pateikt, - mirstiet kaut vai badā.

 

 

Tuvojas vēlēšanas. Vai nebaida, ka var mainīties Saeimā pārstāvēto politisko spēku proporcijas, līdz ar to arī valdība, un tad viss, kas sarunās Eiropas Padomes līmenī jau ir panākts, vienā brīdī var pazust?

 

 

Protams, ka var pazust. Ja nomainās viss sastāvs, teiksim, politiskais sastāvs, tad var mainīties viss politiskais virziens, uz ko tiek vērsta uzmanība.

 

 

Pamatā jau tomēr dokumentus veido ierēdņi, bet, mainoties politiķiem, viņi var pateikt - nē, šis virziens mums vairs nav svarīgs. Tāpēc, protams, tas uztraukums vienmēr ir kaut kur.

 

 

Domāju, šis moments ir svarīgs visiem - gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem, gan visiem pārējiem.

 

 

Pēc Saeimas vēlēšanām būs skaidrs, kāda būs pārmantojamība, vai mēs turpināsim iet to ceļu straujāk, mazāk strauji, vai mēs sāksim griezt to lielo kuģi uz citu pusi. 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt