Pirmdiena,
2019.gada
16.septembris
Pilsētā
106809

Mēs esam ļoti īpaša pilsēta


Apskatīt komentārus (0)


08.06.2019

Jānis Daugavvanags: esošā tarifu aprēķināšanas kārtība diskriminē vietējos iedzīvotājus

 

 

Daiga STOKENBERGA, (NRA)

 

 

Jūrmalā ūdensapgādes tarifs nav mainīts 7 gadus. Tajā pašā laikā, īstenojot ES līdzfinansētus projektus, tīklu kopgarums ir ievērojami pieaudzis – arī šie tīkli ir jāuztur pienācīgā stāvoklī. Ļoti bēdīga situācija ir padomju laikos būvētajā ūdenssaimniecības sistēmā – tā faktiski brūk ar katru dienu. Pieaugušas ir elektrības izmaksas, savukārt vienā mājsaimniecībā patērētais ūdens daudzums samazinās. Tāpat novērojams sezonalitātes raksturs – vasaras un ziemas mēnešos kopējā ūdens patēriņā ir pat 30 procentu starpība. Tāpēc pašvaldības uzņēmums patlaban izstrādā pilnīgi jaunu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu aprēķinu kārtību, kas noteikti raisīs diskusijas.

 

 

Vairāk stāsta SIA Jūrmalas ūdens valdes priekšsēdētājs Jānis Daugavvanags.

 

 

Kādiem vārdiem jūs šodien raksturotu ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu?

 

 

Nevar noliegt, ka Jūrmalā ūdens tarifs nav zems, taču nebūt ne pats augstākais Latvijā. Turklāt ļoti nekorekti ir salīdzināt ūdens tarifu starp pilsētām – katrā ir savi apstākļi, citādāka ģeogrāfiskā un ģeoloģiskā situācija, atšķirīgs iedzīvotāju blīvums, vēsturiski veidojusies situācija un tamlīdzīgi.

 

 

Kādi konkrētie apstākļi ietekmē ūdenssaimniecības pakalpojumu Jūrmalā?

 

 

Apstākļu ir daudz un dažādi. Es jau pieminēju iedzīvotāju blīvumu, kas tiešā veidā saistīts ar pieslēgumu skaitu vienam tīklu kilometram. Jūrmalā iedzīvotāju blīvums ir ļoti zems – 574 iedzīvotāju vienā kvadrātkilometrā. Piemēram, Rīgā uz 1 kvadrātkilometru ir 2274 iedzīvotāju, Dobelē, kur tarifs ir lielāks par Jūrmalu, 1264 iedzīvotāji, pat Limbažos 866 un Saulkrastos 683. Turklāt Jūrmala ir vairāku desmitu kilometru gara – iespiesta starp jūru un Lielupi. Tādējādi arī ģeogrāfiskais stāvoklis ievērojami ietekmē tīklu kopgarumu. Jāņem vērā arī ģeoloģiskie aspekti – mēs faktiski atrodamies jūras līmeņa nulles punktā – šo specifiku nedrīkst ignorēt. Tāpat mūsu pakalpojumu izmaksas iespaido sezonalitāte — citās pilsētās tā visa nav. Mēs esam ļoti īpaša pilsēta. Citur var rēķināties ar vienlīdz lieliem ienākumiem visu gadu, bet mums vasaras sezonā rādītāji stipri atšķiras no ziemas, taču sistēmas ir jāuztur visu gadu. Līdzīgā situācijā ir vienīgi Saulkrasti — pilsēta ar izteikti līdzīgām problēmām, un viņiem tarifi kopumā ir lielāki nekā Jūrmalā.

 

 

Jūs pieminējāt sezonalitāti – to jau laikam nebūs iespējams mainīt, taču vai pastāv kāds risinājums?

 

 

Šobrīd Jūrmalas ūdenssaimniecības tīklus faktiski uztur tikai vietējie iedzīvotāji, kuri šeit uzturas cauru gadu. Uz viņu pleciem ir uzlikta visa atbildība. Tajā pašā laikā tie, kuri uz vasarnīcu atbrauc reizi mēnesī vai pat retāk, vēlas atgriezt krānu un saņemt kvalitatīvu ūdeni. Vasarnieku ūdens patēriņš gada griezumā ir zems, tātad viņu ieguldījums infrastruktūras uzturēšanā un atjaunošanā faktiski ir nekāds, jo šobrīd finansējums tīklu uzturēšanai un atjaunošanai ir iekļauts kopējā ūdensapgādes tarifā. Piebildīšu, ka dažādu iemeslu dēļ, noteikumi neļauj tarifā iekļaut ES līdzfinansēto projektu ietvaros jau izbūvēto tīklu atjaunošanas jeb pamatlīdzekļu izmaksas.

 

 

Mēs esam pieņēmuši lēmumu un strādājam pie pilnīgi jaunas ūdenssaimniecības tarifu aprēķinu kārtības, kas noņems no patstāvīgo iedzīvotāju pleciem lielo nastu, bet liks līdzfinansēt infrastruktūras uzturēšanu arī tiem, kuri šeit ierodas tikai vasarās vai nedēļas nogalēs. Respektīvi – veidosim līdzīgu aprēķinu sistēmu, kāda šobrīd tiek realizēta Latvenergo un Latvijas Gāze. Izstrādāsim ekonomiski pamatotu nemainīgo pieslēguma maksu un mainīgo daļu, kas tiešā veidā būs atkarīga no ūdens patēriņa.

 

 

Vai tas nozīmē, ka Jūrmalā tarifi būtiski pieaugs?

 

 

Jūrmalnieki, kuri dzīvo šeit visu gadu, domāju būs ieguvēji, jo, nosakot nemainīgo pieslēguma maksu, kas būs visiem vienāda, neatkarīgi no tā cik bieži viņi šeit uzturas un cik daudz ūdens patērē, samazināsies ūdens un kanalizācijas izmaksas par 1 kubikmetru. Faktiski sanāk, jo vairāk ūdens tiek patērēts, jo kopējais maksājums proporcionāli būs mazāks. Provizoriskie aprēķini liecina, ka vidējā mājsaimniecība būtisku izmaksu pieaugumu nejutīs. Protams, neapmierināti būs tie, kuri ūdeni patērē reti un maz, taču, manuprāt, ir tikai godīgi, ja par tīklu uzturēšanu katrs maksā pats (nevis kaimiņš-jūrmalnieks). Esošajā situācijā tiek diskriminēti vietējie iedzīvotāji, kuri ne tikai maksā par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, bet viņu nodokļi nonāk arī pašvaldības budžetā caur iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet vasarnieki bauda viņu radītos augļus. 

 

 

Kādā stāvoklī ir esošie ūdenssaimniecības tīkli?

 

 

Ja mēs runājam par jaunajiem – ES līdzfinansēto projektos uzbūvētajos, tad līdz šim problēmu nav. Taču es gribu uzsvērt, ka neviena lieta nav mūžīga un nekad nebūs tā, ka tās uzturēšana un ekspluatācija neprasa izdevumus. Arī jaunie tīkli ir kvalitatīvi jāapsaimnieko, tātad arī tie prasa naudu. Ja mēs runājam par padomju gadu mantojumu 50 kilometru garumā, tad situācija ir ļoti slikta – avārijas situāciju skaits pieaug ģeometriskā progresijā. Betona kanalizācijas caurules ir sabrukšanas stadijā un arī čuguna caurules nav labākas. Jāpiebilst, ka pie tik augsta gruntsūdeņu līmeņa, kāds ir Jūrmalā, mainoties to līmenim, ietekmētas tiek visas, jo sevišķi novecojušās caurules. Esam aprēķinājuši, ka ik gadu, lai saglabātu pietiekami drošu pakalpojumu sniegšanu, infrastruktūras atjaunošanā ir jāiegulda vismaz miljonu eiro.

 

 

Runājot par ES projektiem – šogad jāsākas ūdenssaimniecības attīstības 4.kārtas projektam. Ko pēc tā īstenošanas iegūs Jūrmalnieki? 

 

 

Jūrmala ir uzņēmusies lielu izaicinājumu – līdz 2022.gadam 99% no Jūrmalas notekūdeņu savākšanas aglomerācijas mājsaimniecībām ir jābūt iespējai novadīt notekūdeņus centralizētajā kanalizācijas tīklā. Paralēli vietās, kur tiek izbūvēts kanalizācijas tīkls, tiek paplašināts arī ūdensapgādes tīkls, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju pieslēgties kvalitatīvam ūdensapgādes pakalpojumam. Īstenojot ap 38 miljonu vērto 4.kārtu, kuras ietvaros paredzēts uzbūvēt 170 kilometrus jaunu tīklu, mums tas izdosies. Šobrīd ar 350 km kanalizācijas un 303 km ūdensvada, centralizētā sistēma ir pieejama 85% iedzīvotāju.

 

 

Daudzviet ūdenssaimniecības uzņēmumi sūdzas, ka tīkli ir uzbūvēti, bet iedzīvotāji nesteidzas tiem pieslēgties. Kā domā jūrmalnieki?

 

 

Ar pilsētas iedzīvotāju vēlmi pieslēgties mūsu sniegtajiem pakalpojumiem viss ir kārtībā – 95% vēlas izmantot ērtības, ko sniedz centralizētie tīkli. Pieslēdzoties centralizētajiem tīkliem, nav jādomā ne par tīru dzeramo ūdeni, nedz par asinizācijas pakalpojumiem. Viennozīmīgi lētāk sanāk kanalizācijas ūdeņus nodot centralizētajā sistēmā, nekā ik nedēļu/mēnesi saukt specializēto transportu. Protams, vienmēr būs kāds, kuram savas akas ūdens šķiet garšīgāks, tāpēc mēs neuzspiežam un dodam iespēju pieslēgties tikai kanalizācijas sistēmai. Jūrmalas pašvaldība ir radījusi apstākļus, lai pieslēguma izveidošana būtu maksimāla lēta un ērta. Projekta ietvaros potenciālā pieslēguma vieta tiek izveidota pie pašas īpašuma robežas. Tas nozīmē, ka jaunajam klientam caurules jāievelk tikai sava īpašuma robežās – to katrs var darīt pats – atliek vien atnākt pie mums un saņemt tehniskos noteikumus. Arī šis pakalpojums ir bez maksas. Pēc SIA Jūrmalas ūdens iniciatīvas jūrmalniekiem ir pieejami arī dažādi finanšu instrumenti, kas var palīdzēt izveidot šo pieslēgumu pat tad, ja šobrīd nav brīvas naudas — vairākas lielās bankas un finanšu institūcijas pieslēguma izbūves kreditēšanai piešķir izdevīgākus noteikumus nekā parastiem aizdevumiem. Katrā konkrētajā gadījumā izmaksas būs atšķirīgas, bet summas ir, sākot no aptuveni 600 eiro. Daudzos gadījumos pieslēguma izbūvi sadārdzina skataku skaits, un tad kopā ar celtniekiem jāmeklē finansiāli izdevīgākais risinājums. Atmaksājot aizdevumu, var sanākt papildus pārdesmit eiro mēnesī, kas varbūt nebūs tik jūtami, bet toties dzīves kvalitāte būs ievērojami uzlabojusies.


 

Pirmkārt: izmantojiet radītās iespējas, lai pieslēgtos centralizētajiem tīkliem, jo tuvākajā nākotnē gaidāma efektīva cīņa par vides tīrību – nosēdakas, septiķi un citas decentralizētās kanalizācijas sistēmas tiks rūpīgi uzraudzītas un vides piesārņotāji bargi sodīti. Tāpat gribu uzsvērt: pirms sākat protestēt par gaidāmajām tarifa izmaiņām, vēlams iedziļināties situācijā un to pilnībā izprast - jaunā sistēma būs taisnīgāka pret jūrmalniekiem un viņi to novērtēs, teic Jānis Daugavvanags

 

 

Ar pilsētas iedzīvotāju vēlmi pieslēgties mūsu sniegtajiem pakalpojumiem viss ir kārtībā – 95% vēlas izmantot ērtības, ko sniedz centralizētie tīkli.

 


Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātie ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi (bez PVN) iedzīvotājiem Latvijas pašvaldībās. Daudzās pašvaldībās, kur nav regulatora noteiktie tarifi, maksa par ūdeni un kanalizāciju ir vairākas reizes lielāka nekā vidēji tabulā redzamajās pašvaldībās.

 

 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt