Otrdiena,
2019.gada
23.jūlijs
Pilsētā
106580

Mainīts šogad labojamo ielu un ietvju saraksts


Apskatīt komentārus (1)


27.05.2019

Kārtējā domes sēde paredzēta šajā ceturtdienā, bet pagājušajā nedēļā tika sasaukta ārkārtas domes sēde ar vienu vienīgu lēmuma projektu: Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2018.gada 18.decembra saistošajos noteikumos Nr.44 “Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2019.gada budžetu”, paredzot finanšu līdzekļu pārdali ielu un ietvju remontam. 

 

 

Jānis Vilnītis

 

 

Foto no "JV" arhīva 

 


Tomēr deputāts Mārtiņš Stulpiņš vispirms jautāja, kur budžetā ir pazuduši 5000 eiro Ķemeru svētkiem. Pēc tam, kad viņam tika paziņots, ka nekas no budžeta nepazūd, jo bez domes deputātu lēmuma to nemaz nav iespējams izdarīt, atklājās, ka M.Stulpiņš, tāpat kā visi pārējie deputāti, šos 5000 nemaz nav iebalsojuši šī gada budžetā. “Skarbi,” atzina kāds domes sēdes viesis.

 

 

Budžeta izmaiņās 182 000 eiro paredzēti Z.Meierovica ielas seguma atjaunošana visā platumā. Kā informēja domes speciālisti, tad Z. Meierovica ielas asfaltseguma atjaunošana šajā gadā nemaz nebija plānota – to bija plānots veikt nākamajā gadā. Taču tā kā “Jūrmalas siltums” komunikāciju izbūves darbus sāka šogad, tad, lai ieekonomētu finanšu līdzekļus, un nebūtu tā, ka šogad atjaunoto ielas braucamo daļu (kur bija tranšeja) nākamgad atkal frēzētu nost un klātu no jauna, uzreiz tiek paredzēts asfalta segumu atjaunot pilnā brauktuves platumā. Līdz ar to pēc būtības domes deputātiem ar balsojumu nākas veikt visai birokrātiskas darbības – pārcelt darbus un naudas līdzekļus no vienas ailītes uz otru. Saprotams, ka privātā uzņēmumā vai privātpersonai, savā īpašumā veicot līdzīgas izmaiņas, nekādas tamlīdzīgas darbības nav jāveic. Tas, visticamāk, arī bija par iemeslu tam, ka deputāts un uzņēmējs Andris Čuda gandrīz pusstundu uzdeva visdažādākos jautājumus, bieži vien tos būtībā atkārtojot. Iepriekšējā dienā vairāk nekā trīs stundas, izrunājot tos pašus jautājumus, viss tika pārspriests deputātu komitejas sēdē. Ne velti domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim nācās uzmundrināt lēmuma projekta ziņotājus ar tekstu: stāstiet, paskaidrojiet deputātam, ja reiz iepriekšējā dienā tas neizdevās.

 

 

No nākamā gada budžeta uz šo gadu pārcelti veloceliņa asfaltēšanas darbi Babītes teritorijā (viņiem Rīgas - Jūrmalas veloceliņš, šķiet, nekāda mārrutka dēļ nav vajadzīgs). Tāpat jau šogad plānots labiekārtot Aizputes un Brīvības ielas. Kā deputāti tika informēti, tad gan ielu, gan ietvju negaidītie remontdarbi neiekavēsies, piemēram, projektēšanas dēļ, jo lielākoties darbi tiks veikti esošajos ielu platumos.

 

 

Ietves paredzēts atjaunot Muižas ielā (vienā pusē) no stacijas līdz Stendes ielai, Dubultu prospektā (upes pusē), Mellužu prospektā (līdz Asaru prospektam) abas puses, un Asaru prospektā līdz Skautu ielai. Kad tika paziņots par ietvju plāniem, laikraksta pārstāvim par lielu izbrīnu Nacionālās apvienības (!!!) pārstāvis kaislīgi metās vēstīt, ka vairāk nekā Mellužu un Asaru prospektu ietves vajagot remontēt Kāpu ielas ietves, jo tur cilvēki vairāk staigājot. Tas ir visnotaļ dīvains paziņojums, ja ņem vērā, ka Kāpu ielas procentuāli lielākās daļas namu īpašnieki diezin vai daudz pārvietojas kājām, un, kā aptaujājot šajā apkaimē tuvu dzīvojošos jūrmalniekus noskaidrojās, tad šajā ielā sportošanai vai pastaigai ir visnotaļ labvēlīga vide, jo auto transporta plūsma nav intensīva (to var skaidrot ar faktu, ka daudzās villas ir sabūvētas salīdzinoši lielās teritorijās, par ko var pārliecināties, kaut vai ieskatoties Google.maps kartē). “Varbūt tur dzīvo partijas sponsori?” jautāja kāds jūrmalnieks. 

 

 

Domes darbiniekam nācās deputātam skaidrot, ka Mellužu un Asaru prospekti ir maģistrālās ielas ar lielu auto plūsmas intensitāti, kur gājēju drošību nodrošināt ir daudz būtiskāk. “Bet cilvēki visur staigā…” pie pēdējā salmiņa ķērās deputāts, un domes darbiniekam nācās piekrist - ar piebildi, ka tieši tāpēc ietves remontēs daudzās vietās, bet tas ir saplānots arī uz nākamajiem gadiem. 

 

 

Tā kā gājēju drošības jautājumos deputātam nācās piekāpties, tad viņš ķērās pie jaunas problēmas – vecas, bedrainas ietves esot daudz labākas un ērtākas nekā meža taciņas. Paldies dievam, šajā domes sēdē nepiedalījās ne Guntis Grūba, ne Uldis Kronblūms, domes sēdi neapmeklēja arī deputāts R. Parasigs-Parasiņš, pretējā gadījumā tā saucamie domes opozīcijas deputāti būtu savā starpā, kā minimums, sacēluši traci – asfaltēt celiņus caur mežu masīviem, kuros mīt G. Grūbas iemīļotais diženais mizgrauzis, viņa ausīs noteikti skanētu kā dieva zaimošana. Domes priekšsēdētājam beigu beigās nācās pārtraukt A. Čudas publisko filozofēšanu, kura meža taka prasās pēc asfalta, kura nē, - atgādinot, ka gadījumos, ja deputātam ir konkrētas idejas, tad tās ir jāiesniedz likumā noteiktā veidā. “Tagad tā ir tukša runāšana, nevis deputāta darbs,” aizrādīja G. Truksnis.

 

 

Domes priekšsēdētājs deputātiem arī paskaidroja, ka asfaltējamo ielu saraksts mainīts, jo gan Ūdenssaimniecības attīstības projektu realizācijas, gan citu kapitālsabiedrību īstenoto projektu ietvaros par Eiropas naudu asfalta segumu drīkst atjaunot tikai tranšejas platumā. Ja ielas asfaltēšanu pilnā platumā liktu darīt pašām kapitālsabiedrībām, tad agri vai vēlu tas atspoguļotos tarifos.

 

 

Kā jau laikraksts informēja, tad iepirkuma rezultātu apstrīdēšanas dēļ dome šogad nevarēs remontēt ļoti daudzas ielas. Tā, piemēram, šogad asfaltu diemžēl neredzēs Cīruļu ielā.



Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt