Pirmdiena,
2020.gada
6.aprīlis
Pilsētā
110749

Gada balvas kultūrā – vienam daudz, citam – nekā


Apskatīt komentārus (0)


05.03.2020

Vērojot tradicionālo pasākumu, rodas jautājumi, kam gada laikā jāsameklē atbildes

 

 


Guna Vilnīte

 

 

Foto: Rob Laughter on Unsplash 

 

 

Vērojot klātienē Jūrmalas Gada balvas kultūrā 2019 pasākumu, neviļus atcerējos vairāk kā desmit gadus senu notikumu, kad Jūrmalā vēl notika festivāls “Jaunais Vilnis”. Tolaik Jūrmalas mājaslapā ikviens varēja balsot par konkursantu, kuram pēc šī balsojuma rezultātiem piešķīra Jūrmalas simpātiju balvu. Atklājām, ka balsošanas reizes nav nekādi ierobežotas, tāpēc nepaslinkojām un... Noslēguma koncertā Jūrmalas simpātiju balvu saņēma dziedātājs, par kuru balsojot, visi redakcijas darbinieki bijām čakli klikšķinājuši balsošanas lapā vairāk kā simt reižu katrs. Miljoni TV skatītāju vairākās valstīs vēroja, kā pilsētas toreizējais mērs pasniedz balvu mūsu izvēlētam dziedātājam. Atzīšos, sajūta, vērojot TV ekrānā balvas pasniegšanu, bija kā nedarbos pieķertam bērnam... 

 

 

Varbūt salīdzinājums pārāk drastisks, bet tomēr. Jau kuro gadu balvu pasniegšanas ceremonijā  balvas atkal un atkal saņem vieni un tie paši personāži. Tas liek aizdomāties – cik lielu emocionālu vērtību viņi paši piešķir šai balvai? Ja plauktā jau ir vairākas, un atliek tikai pievienot kārtējo. Ja vien kultūras struktūru vadītāji nemainās ik gadu (un mēs zinām, ka tā nenotiek), tad par kritēriju pieņemot tikai pasākuma apmeklētību un mārketinga budžetu, neizbēgami lielākos pasākumus veido vieni un tie paši ceilvēki. Gana ilgi dzīvoju Jūrmalā un zinu, cik daudz dažāda veida un mēroga pasākumi te notiek, adresēti visdažādākajām auditorijām, vecumiem un visdažādāko žanru cienītājiem. Arī to organizatori ir dažādi – cits profesionāls kultūras menedžeris, kuram tas ir algots darbs, cits pasākumus organizē brīvajā laikā, vien sava entuziasma vadīts; viens rīko pilsētas finansētus masu pasākumus, kas lielākoties domāti tūristiem, cits – brīnišķīgi interesantus un saistošus, bet nelielai auditorijai, vēl cits – iesaista kaimiņus, draugus un paziņas, rīkojot svētkus sev pašiem, lepojoties ar savas apkaimes vēsturi un priecājoties par tās burvību. Vai kāds var pateikt, ka tie pirmie, jā, ir vajadzīgi un noderīgi, tāpēc apbalvojami un sveicami, bet tie otrie un trešie – pārāk necili, lai arī talantīgi, pašaizliedzīgi un dažkārt par pliku paldies organizēti?

 

 

Tāpēc, iespējams, ka varētu paplašināt žūriju ar Jūrmalas sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kas sniegtu ne tik elitāru skatu uz pilsētas kultūras dzīves notikumiem, un paplašinātu balvu saņēmēju loku ar entuaziastiem, kuru veikums, iespējams, nepiesaista tūristu tūkstošus, bet silda pašu jūrmalnieku sirdis un ir viņiem svarīgs un vajadzīgs. Varbūt ir vēl kādi veidi, kā iesaistīt plašāku sabiedrību lemšanā par labākajiem kultūras pasākumiem un darbiniekiem. Lai gan ir tiesa, ka profesionāļu veikumu vislabāk spēj novērtēt profesionāļi, tomēr kultūras produkta vidējais patērētājs tomēr ir vienkāršs mirstīgais, kam kultūras pasākumi ir izklaide, atpūta un jaunas enerģijas avots.

 

 

Nenoliedzot slavenu viesmākslinieku koncertu nepieciešamību, jo īpaši jau burvīgajā Dzintaru koncertzālē, vai tomēr pārlieku neaizraujamies ar tikai un vienīgi šāda līmeņa kultūras atzīšanu? Gribētos domāt, ka kultūra tomēr ir kas plašāks un daudzveidīgāks.

 

 

P.S. Lai arī personīgi jūtos Ojāra Rubeņa harismas fane, tomēr viņa attieksme, vadot pasākumu, šoreiz brīžam lika paklusām noelsties: no skatuves kļūdaini, toties skaļi nosaukti balvu saņēmēju vārdi un uzvārdi lika nodomāt, ka šī kunga uzskatos esam tikai tāda maza, provinciāla pilsētele, kurai līdz Rīgas līmenim vēl tālu... Jūrmalniekiem tomēr gribētos mazliet vairāk cieņas pret saviem kultūras darbiniekiem, pat ja Rubeņa kungs par viņiem neko nav dzirdējis.

Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt