Pirmdiena,
2020.gada
6.aprīlis
Pilsētā
110847

Cigarešu izsmēķi ir trešā izplatītākā pludmales piesārņojuma pozīcija


Apskatīt komentārus (0)


11.03.2020

Pētījums atklāj, ka sabiedrības izpratnes līmenis par patvaļīgi izmestu cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi ir nepietiekošs

 

 

ZIŅU DIENESTS

 

 

Foto: Paweł Czerwiński

 

 


Ik gadu, veicot Latvijas piekrastes zonas atkritumu monitoringu, cigarešu izsmēķi tiek identificēti kā viena no nozīmīgākajām piesārņojuma vienībām. Vidēji katros 10 piekrastes metros atrodas 16 izsmēķi, kas dabā nesadalās, apdraudot dzīvās būtnes gan piekrastē, gan jūrā. Jāatzīst, ka, neskatoties uz smēķēšanas aizliegumu Jūrmalas pludmalē, arī šeit ļoti bieži nākas sastapties ar šo piesārņojuma veidu.

 

 

“Zaļā josta” sadarbībā ar “Philip Morris Latvia” ir uzsākusi padziļinātu pētījumu, meklējot risinājumu, kā varētu maksimāli ierobežot vides piesārņojumu ar cigarešu izsmēķiem, un izglītot sabiedrību par pareizu rīcību ar šiem atkritumiem, informē “Zaļā josta” projektu direktore Aija Caune. 

 

 

Saskaņā ar jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējuma programmas kampaņas ilgtermiņa datiem, laika periodā no 2012. gada līdz 2019. gadam, izsmēķi ir trešā lielākā atkritumu frakcija šo gadu laikā, kopā veidojot 8% no visiem atkritumiem piekrastē. 

 

 

Līdzīgi kā galvenajās piekrastes zonas piesārņojuma pozīcijās – plastmasas maisiņos, kas veido 10% no visām atkritumu vienībām, un plastmasas gabaliem, kas veido 17% no visiem piekrastes atkritumiem – arī cigarešu izsmēķu sastāvā ir plastmasa, kas dabā nesadalās un vidē nepazūd. Gadu gaitā plastmasa sadrūp mazākās vienībās, veidojot mikroplastmasu. Cigarešu izsmēķi, kā arī to sairšanas gaitā radusies mikroplastmasa, nopietni apdraud augus un dzīvniekus Baltijas jūrā un tās piekrastē.

 

 

“Izvērtējot galvenos cigarešu izsmēķu radītā piesārņojuma avotus piekrastē, nozīmīgākais ir tiešā smēķēšana pludmalē,” norāda “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa. Lielu izsmēķu daudzumu ik gadu vidē ienes masu pasākumi, īpaši piekrastes zonā notiekošie, kā arī notekūdeņi, kas nespēj līdz galam attīrīt kanalizācijā izmestos izsmēķus. “Arī kuģu satiksme ir nozīmīgs cigarešu izsmēķu avots piekrastes teritorijā – pāri bortam izmestie izsmēķi agri vai vēlu tiek izskaloti krastā, ja līdz tam tos nav apēdis kāds no jūras iemītniekiem vai putniem. Tāpēc, lai rastu risinājumu nemitīgajam cigarešu izsmēķu radītā piesārņojuma pieaugumam, “Zaļā josta” un “Philip Morris Latvia” plāno šogad uzsākt sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņu, kuras laikā ne tikai aktualizēsim pašlaik notiekošā pētījuma rezultātus, bet arī aktīvi strādāsim pie sabiedrības izglītošanas par pareizu rīcību ar cigarešu izsmēķiem un citiem atkritumiem,” informē L. Kubliņa.

 

 

“Philip Morris Latvia” mērķis ir atrast un atbalstīt ietekmīgus risinājumus cigarešu izsmēķu piesārņojuma mazināšanai. “Mūsu skatījumā, piesārņojuma cēloņu analīze un to novēršana, sabiedrības izpratnes veidošana un patērētāju uzvedības maiņa, veicinot atbilstošu cigarešu izsmēķu izmešanu, dos būtisku atbalstu piesārņojuma mazināšanai,” norāda Madara Apsalone, “Philip Morris Latvia” korporatīvo attiecību vadītāja.

 

 


Situācija ir dramatiska

 

 

Pēdējos gados ir strauji audzis piekrastes zonā konstatēto cigarešu, izsmēķu un filtru īpatsvars un izplatība. Ja 2012. gadā vēl 17% no piekrastes teritorijas tika atzīti par brīviem no cigarešu izsmēķiem, tad pašreizējā situācija ir dramatiska. Kopš 2017. gada 100% pilnīgi visās apsekotajās monitoringa zonās piekrastes daļā no ūdens līnijas līdz pirmajiem augiem kāpās ir konstatēts izsmēķu radīts piesārņojums. Situāciju uzlabojušas īstenotās vides sakopšanas akcijas, kuru rezultātā 2019. gadā cigarešu izsmēķu radītā piesārņojuma izplatību izdevies samazināt par 2% - 2019. gadā izsmēķi ir atrasti 98% piekrastes monitoringa izpētes teritorijās. “Dramatiskā statistika, kas atklāj cigarešu izsmēķu radītā piesārņojuma izplatības pieaugumu pēdējos 3-4 gados, apstiprina problēmas aktualitāti. Turklāt izsmēķu piesārņojums nav problēma tikai nosacītam daudzumam noslogoto pludmaļu, bet faktiski ir aktuāls gandrīz ikvienā Latvijas piekrastes vietā – vai tā būtu ļoti apdzīvota, vai tāda, kur sezonas laikā garām paiet pārdesmit cilvēki,” uzsver L. Kubliņa.

 



47% neaizdomājas par izsmēķu ietekmi

 

 

Par izsmēķu problēmu kompānija “SolidData” veica kvantitatīvu sabiedrības paradumu un attieksmes pētījumu. Pētījums atklāja, ka, lai arī sabiedrība aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā ikdienā, tomēr ne līdz galam izprot cigarešu izsmēķu potenciālo draudu ekoloģijai un to ietekmi uz vidi.

 

 

Veiktajā pētījumā tika izzināti iedzīvotāju paradumi saistībā ar atkritumu šķirošanu kopumā, t.sk. bīstamajiem atkritumiem, iegūts iedzīvotāju viedoklis par pasākumiem, kas motivētu sabiedrību rūpēties par vidi, tika noskaidrotas iedzīvotāju zināšanas par cigarešu galaprodukta – cigarešu filtra - ietekmi uz vidi, kā arī par to, kādus cigarešu izsmēķu radītā vides piesārņojuma mazināšanas pasākumus iedzīvotāji atzītu par vispieņemamākajiem un ieviešamiem. 

 

 

Nozīmīga loma pētījumā atvēlēta sabiedrības izpratnes par atkritumu šķirošanas nepieciešamību izzināšanai, īpašu uzmanību pievēršot bīstamajiem atkritumiem. 61% aptaujāto atzīst, ka atkritumus ikdienā šķiro pilnībā vai vismaz no sadzīves atkritumiem atšķiro kaitīgos atkritumus, ko nodod drošai utilizācijai. Sievietes un iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem ir mazliet aktīvāki atkritumu šķirošanā, nekā pārējie respondenti. Attiecīgi 66% aptaujāto sieviešu un 67% respondentu, kuru ienākumi nepārsniedz 399 euro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli, atzīst, ka ikdienā šķiro atkritumus daļēji vai pilnībā. 80% no aptaujātajiem respondentiem atzīst, ka ikdienā šķiro bīstamos atkritumus. Visbiežāk šādus atkritumus šķiro Pierīgas iedzīvotāji.

 

 

Pārsvarā aptaujātie respondenti cigarešu izsmēķus vērtē kā nozīmīgu faktoru vides piesārņojumam. 37% aptaujāto ir informēti, ka izsmēķi rada nozīmīgu kaitējumu videi, turpretī 47% respondentu atzina, ka nekad nav aizdomājušies par izsmēķu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, bet, loģiski spriežot, tas šķiet pašsaprotami. 48% respondentu atzina, ka zemē nomesti izsmēķi rada tikai nesakoptas vides iespaidu, bet neuzskata, ka tie nodara kaitējumu videi. 11% aptaujāto iedzīvotāju fakts, ka cigarešu izsmēķi rada nozīmīgu vides piesārņojumu, tomēr bija jaunums. Vairāk nekā puse no smēķētājiem zina, ka cigarešu filtrs, filtrā uzkrātās vielas un cigarešu dūmi rada negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. Pēc aptaujāto iedzīvotāju domām, no cigarešu galaproduktiem videi lielāko kaitējumu rada tieši cigarešu filtrs, filtrā uzkrātās vielas un dūmi.  

 

 

Lielākā daļa (70%) aptaujāto smēķētāju norādīja, ka izsmēķus pārsvarā izmet atkritumu tvertnēs, vienlaikus ap 20% to dara dažreiz – atkarībā no apstākļiem, savukārt 10% atzina, ka izmet izsmēķus kanalizācijas notekās, 8% - pa auto logu un 5% - met, kur pagadās.

 

 

Jautājumā par cigarešu izsmēķu izplatību, vairums aptaujāto atzina, ka nomesti zemē izsmēķi visbiežāk tiek pamanīti sabiedriskā transporta pietura vietās un masu pasākumu vietās, kas liecina par iedzīvotāju paviršu un bezatbildīgu rīcību ikdienas gaitās.

 

 

No veiktās aptaujas tika noskaidrots, ka gan iedzīvotāji kopumā, gan paši smēķētāji, uzskata, ka pieejama izsmēķu atkritumu infrastruktūra ir svarīgākais faktors, kas mazinātu izsmēķu ietekmi uz vidi. Uz to norāda 77% aptaujāto. Kā būtiski pasākumi cigarešu izsmēķu radītā vides piesārņojuma mazināšanai pēc 69% respondentu domām tika atzīta bargāku sodu piemērošana par cigarešu izsmēķu izmešanu neatļautā vietā, kā arī sociālo kampaņu organizēšana, izvietojot informatīvas vides reklāmas publiskās vietās un masu pasākumos, kā arī izglītojošas kampaņas masu medijos.

 

 


Par pētījumu

 

 

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju zināšanas par cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi un apzināt iespēju mainīt izmešanas paradumus, “Zaļā josta” sadarbībā ar “Philip Morris Latvia” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju. Aptauja veikta 2020. gada februārī, un tajā piedalījās 505 respondenti vecumā no 18 līdz 69 gadiem. Pētījumu veica uzņēmums “SolidData”, kas specializējas kvantitatīvo pētījumu nodrošināšanā Baltijas valstīs, izmantojot interneta aptaujas metodi CAWI. “SolidData” darbojas saskaņā ar industrijas vadošo pētījumu asociāciju ESOMAR un MRS kvalitātes un datu aizsardzības principiem.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt