Ceturtdiena,
2019.gada
25.aprīlis
Pilsētā
105842

Budžets ir katastrofāls no jaunās valdības spēku solījumu pildīšanas viedokļa


Apskatīt komentārus (0)


12.04.2019

D. Reizniece-Ozola: Mēs strādājām atbildīgi, piedāvājot arī savu redzējumu par finansējuma avotiem

 

 

Jānis Vilnītis

 

 

Foto: Jānis Deinats

 

 

Saeima trešdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2019.gadam” un 14 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu. 

 

 

Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi – 9,4 miljardu apmērā, un salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416 miljoniem, bet izdevumi – par 430 miljoniem eiro lielāki.
Papildu jau iepriekš rezervētajiem 1,5 miljoniem eiro 5,5 miljonu eiro pārdalīs izglītības reformas īstenošanai, tostarp pedagogu algu paaugstināšanai. Finansējums rasts no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” dividenžu un Latvijas Bankas peļņas maksājumiem valsts budžetā.
Komentēt jauno budžetu lūdzām iepriekšējās valdības finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS).

 


Jūsu vērtējums kopumā par šo budžetu. Vai tiešām šis ir “tehniskais budžets”, vai tomēr nē?

Pēc būtības tas nav nekāds tehniskais budžets, - tas nedrīkstētu būt tehniskais budžets - jo nav tāda jēdziena, ja ir īsta valdība, kam ir dots politiskais mandāts. Tehniskais budžets ir tikai tad, ja ir pagaidu valdība, kā bija gada sākumā, kamēr trīs mēnešus nevarēja vienoties par jaunas koalīcijas un jaunas valdības izveidi. Jaunā valdība aizbildinās, ka tas ir “tehniskais budžets”, tādēļ ka kopumā budžetam nav ne vainas, jo tas turpina iepriekšējās valdības uzsāktos darbus - aizsardzībai ir 2%, veselības aprūpei ir 87 miljoni vairāk atalgojuma palielināšanai -, bet tas ir katastrofāls no jaunās valdības un jauno politisko spēku solījumu pildīšanas viedokļa. Tur neredzam neko no tā, kas vēlēšanās un arī valdību veidojot tika solīts. Aizbildinoties, ka visu darīs nākamgad. Bet nu nākamgad, visu vienā gadā saspiežot, diez vai atkal izdosies īstenot šīs idejas (smejas). 

 


Viens no politiķiem izteicās, ka premjers apzināti daļai no koalīcijas sastāstījis, ka tas ir “tehniskais budžets”, lai viņi, nedod Dievs, neiestrādā tajā kādas galīgās muļķības.

 


Es domāju, ka ir vēl viens faktors. Koalīcija ir ļoti trausla. Tur ir paradokss, ka šīs valdības stabilitāte ir tieši tās trauslumā, jo var redzēt, ka neviens, īpaši jaunie, politiskie spēki nemēģina uzspiest uz finanšu ministru un premjeru, liekot meklēt finansējumu viņu solījumu izpildei, jo baidās šo trauslo līdzsvaru pazaudēt. Es domāju, ka nevienu budžetu pēdējo gadu laikā nav izdevies pieņemt tik viegli kā šo. Parasti ar saviem koalīcijas partneriem ir visgrūtāk - vēl pēdējā brīdī no Finanšu ministrijas izspiež pēdējo pilienu un mazliet vairāk. Šoreiz visu laiku jau no paša sākuma tika pacelts “tehniskā budžeta” karogs, un tas deva pozīciju premjeram un finanšu ministram jebkurai jaunai iniciatīvai un priekšlikumam teikt "nē". Situācijā, kad nevienam no politiskiem spēkiem nav iespējas īstenot to priekšvēlēšanu solījumus, tad ir iespējams saglabāt mieru koalīcijas vidū un noturēties. Pret vēlētājiem tas nav godīgi, jo protams, ka jau pagājušā gada nogalē daļa no sabiedrības gaidīja, ka būs lielā pensija, lielais neapliekamais minimums, un citi labumi - OIK no 1. aprīļa būs atcelts. Nekā no tā mēs šajā budžetā neredzam. Arī tās lietas, kas, manuprāt, bija obligāti izdarāmas, piemēram, skaidras garantijas pedagogiem, ka viņiem 1. septembrī būs algas pieaugums, tā līdz galam arī nav izdarīts. Ir kā "12 krēslos" - vispirms atnesiet krēslus un tad varbūt būs nauda, - tas nosacījums, kāds šobrīd ir iestrādāts, paredz, ka līdz pavasara beigām, maijā Izglītības ministrijai ir jānāk ar reformu piedāvājumu, un tad valdība un Saeimas [atbildīgā] komisija lems par naudas pārdali pedagogiem. Man šķiet, ka izglītības ministrei ir jācīnās par šo nozari vairāk un jāparedz - nauda jau ir piešķirta, un tad var uzlikt nosacījumu, ka ir jānāk ar reformu. Tas, ka šogad skolu tīkla sakārtošana notiek, ir acīm redzams - to var redzēt, pabraukājot pa reģioniem. Pagājušajā, aizpagājušajā gadā bija daudz grūtāk lēmumus pieņemt - bija Saeimas, pašvaldību vēlēšanas -, tad arī pašvaldību vadītāji, protams, izvairījās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas. 

 


Par izglītību. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, jums personīgi esot bijis priekšlikums, kur dabūt šos 9,7 miljonus. Bet valdības līmenī esot teikuši - jā, labi priekšlikumi, bet mēs tos noraidīsim.

 


Bija [priekšlikumi] gan par pedagogu algām, gan, piemēram, manuprāt, ļoti svarīgai iniciatīvai (kas ir jaunās valdības rīcības plānā, bet kuru noraidīja valdībā un Saeimā) par to, ka vecākam, kurš ir bērna kopšanas atvaļinājumā un nestrādā, tiek maksāta pilna valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas gan no bērnu pabalsta, gan no vecāku pabalsta kopsummas. Tas nozīmē, ka arī par to laiku, kad mamma vai tētis paliek ar bērniņu, tiek veiktas iemaksas un viņi nezaudētu pensijas - šobrīd tā situācija nav taisnīga, ka vecāks, kas paliek ar bērnu, zaudē pensijas uzkrājumu. Šis ir vēl viens piemērs, kur mēs parādījām, kā to izdarīt un šo ideju īstenot fiskāli neitrālā veidā - paredzot, ka iemaksas pensijai tiek maksātas pirmajā līmenī. Mums bija ieteikumi arī, piemēram, NVO fondu reģionālas un vietējas nozīmes programmu atbalstam, arī finansējumam veselības aprūpei, rindu mazināšanai - visiem šiem priekšlikumiem, ko bijām paredzējuši, norādījām, kā var nodrošināt finansējumu. Bet nu kuluāros jau, mazliet ironizējot, mums tika teikts paldies par skaistām idejām - idejas par finansējuma avotiem paņemsim, bet priekšlikumus jauniem pasākumiem izglītības jomā, sociālajā jomā, NVO atbalsta jomā vai veselības aprūpes jomā gan ne. 

 


Viena no finansējuma iegūšanas idejā bija saistīta ar to stingrāku autoceļu nodevu iekasēšanu…

Aprīkojot ceļus ar jaunām iekārtām, kas spēj fiksēt, vai automobilis ir maksājis par vinjeti vai nē, gadā budžetā varētu iegūt pat līdz 28 miljoniem eiro. Protams, ņemot vērā, ka vairs nav pilns gads, tad mazāk. Bet šis nav vienīgais finansējuma avots. Vēl ir, piemēram, akcīzes atvieglojumu noņemšana tabakas izstrādājumiem, diplomātiskajām pārstāvniecībām, PVN reģistrācijas kontroles pastiprināšana, lai izvairītos no karuseļu shēmām, krāpniekfirmām un vairāki citi pasākumi, ko mēs piedāvājām. Visi tie bez diskusijām, rokai nenodrebot, tika noraidīti. Viņi laikam nav pieraduši [pie kā tāda]- opozīcija parasti sniedz priekšlikumus tēriņiem, un avotu visbiežāk norāda no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, vai uzdod Finanšu ministrijai meklēt resursus. Ņemot vērā, ka mums arī frakcijā ir vairāki bijušie ministri, mums ir pieredze, - mēs mēģinājām strādāt atbildīgi, piedāvājot savu redzējumu arī par finansējuma avotiem. 

 


Jūs neizbrīna budžeta līdzekļu sporta infrastruktūrai pārdale no vienas pašvaldības otrai? 

Iepriekšējos gados, kad tika pieņemti lēmumi par finansējumu sporta infrastruktūrai, tas jau nebija darīts, ar pirkstu gaisā durot - bija sporta padome, kura pieņēma lēmumu, cik daudz investīciju būtu nepieciešams kuram no nacionālas nozīmes sporta centriem. Līdz šim finansējums tika sadalīts taisnīgi, ievērojot vajadzības, ievērojot arī sporta bāzes nozīmību, un par to lēmumu pieņēma koalīcijas partneri un sporta nozares pārstāvji lielā vienprātībā. Turklāt vēl šogad, pie jaunās Kariņa valdības, bija uzņemtas arī juridiskas saistības ar Ventspili, un tādā situācijā vienkārši pieņemt politisku lēmumu atņemt vienam naudu betonam, lai ieliktu citā betonā, tas, manuprāt, nav pieņemami. Tas rāda, ka tā jaunā politika, kas skaļi tika pieteikta ("bezkompromisa tiesiskums" utt. – red. piezīme), ir daudzreiz sliktāka par veco, jo tagad sanāk tā, ka vīrs vārdu deva – vīrs to ņēma atpakaļ. Nekam vispār nav robežu, par paļāvības principu nemaz nerunājot. Es domāju, ja ir uzņemtas juridiskas saistības, ja tik daudz runāts, ka nav ko ieguldīt būvēs, ir jāiegulda cilvēkos, tad šis ir spilgts piemērs, ka viens ir vārdi, cits ir darbi - no vienas būves ieliek citā būvē, kura politiski tajā brīdī šķiet simpātiskāka.

 ...

Pilnu rakstu lasiet "JV" Nr. 14 (11.04.19.-17.04.19.) numurā. Laikraksta elektronisko versiju var iegādāties šeit



Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt