Trešdiena,
2018.gada
23.maijs
Brīvais laiks
83862

"Zaļā pēcpusdiena" Ķemeros pulcē interesentus


Apskatīt komentārus (0)


01.02.2018

Jau par tradicionālām kļuvušās "Zaļās pēcpusdienas" Ķemeru Nacionālais parks rīko, lai jūrmalnieki varētu klātienē tikties ar parka darbiniekiem un noskaidrot interesējošos jautājumus

 

 

Guna Vilnīte

 

 

Foto: Baiba Ralle

 

 

Pirmā no janvārī-februārī paredzētajām pēcpusdienām notika 26. janvārī Ķemeros. Par tikšanās norises gaitu laikrakstam pastāstīja Agnese Balandiņa, Dabas izglītības centra "Meža māja" vadītāja.

 

 

Uz tikšanos ieradās ap 30 cilvēku, tā risinājās Ķemeru pamatskolā. Tā kā ik reizi Ķemeru tikšanās dalībnieki aktīvi jautājuši ne vien par Nacionālā parka, bet arī pašu Ķemeru attīstības plāniem, šoreiz tika uzaicināti arī Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes un "Park Hotel Ķemeri" pārstāvji.

 

 

Attīstības pārvaldes vadītāja p.i. Gundega Ose, Projektu ieviešanas nodaļas vadītāja p.i. Baiba Birzniece un vadītāja vietnieka p.i. Dace Dūzele ķemerniekiem izstāstīja par parka, ūdenstorņa, Ķemeru centra atjaunošanas plāniem. Diskusija izraisījās par strūklakas "Tautu deja" atjaunošanu, kas bija paredzēta, strūklakai pievadot parasto ūdensvada ūdeni. Ķemernieki lūdza atjaunot NaCl minerālūdens pievadu, kā tas bijis agrāk. Par šo jautājumu Attīstības pārvalde lēmusi rīkot atsevišķu tikšanos. Sarežģījumi esot apstāklī, ka nav savulaik ielikto minerālūdens cauruļu sistēmas plāna.

 

 

Visumā sarunas ritējušas ļoti pozitīvā gaisotnē. Ķemernieki, gaidījuši uz pārmaiņām vairāk nekā 20 gadu, sāk zaudēt pacietību, un tagad, kad nu patiesi jau viss notiek, protams, vēlas pēc iespējas ātrāk savām acīm skatīt un savām rokām aptaustīt kūrorta atdzimšanas pirmās zīmes. Kā uzzināja redakcija, tad Ķemeru sanatorijas pārstāve solījusi pēc pāris mēnešiem vietējo iedzīvotāju delegāciju ielaists apskatīt sanatorijas darbu rezultātus.

 

 

Arī Domes deputāts, ķemernieks, Mārtiņš Stulpiņš atzina, ka saruna notikusi ļoti konstruktīvā gaisotnē. “Nacionālais parks atskaitījās par padarīto un neviens arī neko briesmīgu nesarunāja un nekašķējās,” laikrakstam atzina M. Stulpiņš un netieši atzina, ka smagākos jautājumus ķemernieki jau apsprieduši iepriekšējā dienā, kad, kā jau katra mēneša pēdējā ceturtdienā, pulcējās Ķemeru iedzīvotāju biedrības biedri, lai pārrunātu aktuālākos jautājumus.

 

 

Visvairāk jautājumu piektdienas vakarā bijuši saistībā ar parka ap Ķemeru sanatoriju nākotni. Tā ķemerniekiem ir pretenzijas par to, ka teritorija ap bijušo Mīlestības ozolu nav iekļauts attīstības projektā. “Tagad ir iestādīts jauns ozols, bet apkārtnē ir daudz ozolu, un varētu uztaisītu kāpnes ap kādu no tiem, lai piesaistītu tūristus,” pauda deputāts un piebilda:  “Tajā teritorijā kādreiz bija arī “Vardīte” (avots ar izteci kā slavenajai “| Ķirzaciņai”), un arī tas Attīstības projektā nav pienācīgi izmantots!”

 

 

Par jau pieminēto problēmu ķemernieku izpratnē - avota “Tautas deja” izmantošanas veidu M. Stulpiņš sacīja: “Tas kaut kā ir neloģiski, ja avots ir noderīgs kuņģa slimnieku vajadzībām, tad tagad tur laidīs pilsētas ūdeni.” Deputāts gan atzina, ka problēmas varētu sagādāt ārstnieciskā ūdens avota īpašumtiesības, taču eksistējošā likumdošana nosaka, ka, ja tas nepieciešams pašvaldības vai valsts vajadzībām, tad to tā šā brīža īpašniekiem tas ir jāatdod.

 

 

Ķemernieki nākamajās tikšanās reizēs vēlas tikties arī ar Būvvaldes pārstāvjiem.

Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt