Sestdiena,
2018.gada
24.februāris
Brīvais laiks
72572

Pēc restaurācijas atklāts Raiņa un Aspazijas muzejs


Apskatīt komentārus (0)


02.09.2016

Sasmēlies es esmu saules,

Manim pietiek visam mūžam, —

/Rainis/

 

Inguna Radziņa

 

Saule savu spēku neslēpa arī 26. augusta pēcpusdienā, kad Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros vēra durvis un arī logus – jā, tieši arī logus - saviem apmeklētājiem pēc neilgas restaurācijas pauzes. Kad, saules apžilbuši pēc lentas griešanas un īsu runu teikšanas ieejam atjaunotajā, bet pilnīgi tumšajā zālē, apjukuši ieņemam vietas.... Un tad... Atveras aizslēģotie logi un, nu arī šeit ienāk saule un dzeja! Mūsu priekšā ir saules apspīdēti Rainis un Aspazija! Protams, mēs atpazīstam Jaunā Rīgas teātra aktierus Baibu Broku un Ģirtu Krūmiņu, bet tas nemazina nedaudz mistisko sajūtu.

 

Tad klausāmies, ka vienu pēc otra sveic tos, kuri daudz strādājuši, lai mēs šeit varētu atrasties, lai vasarnīca atsāktu jaunu dzīvi. Tikai dzirdot šos daudzos sveicienus, redzot cilvēkus, kuri šeit ieguldījuši savas prasmes un zināšanas, saprotam, cik liels darbs ir paveikts. Šeit strādāja valsts akciju sabiedrība «Valsts nekustamie īpašumi» sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” projekta “Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana” ietvaros. Savukārt darbinieki un dizaina birojs «H2E» strādāja  pie jaunās ekspozīcijas «Es un tu». 

 

Ekspozīcijas, kas veltīta Raiņa un Aspazijas mīlestībai un daiļradei, liek arī padomāt, ko tev nozīmē vārdi "es", ko – "tu" un ko tev nozīmē Rainis, ko Aspazija. Klīstot pa šodien vēl pēc svaiga koka smaržojošajām muzeja telpām pie atraktīva stenda ar aizrautību pārbaudām pie savas zināšanas par Raiņa un Aspazijas darbiem. Jā!!! Un tikai 2 būtiskas kļūdas! Priecīgas par savām zināšanām, sekojam gidei uz memoriālajam istabām, kas ar maksimālu precizitāti atveido telpas, un ja Astrīda Cīrule teica, ka viņi ļoti cerējuši, - pēc atjaunošanas telpas nezaudēs Raiņa gara klātbūtni un viņa domā, ka tas ir izdevies, mēs varam tikai viņai pievienoties, jā, ir! Istabiņa ar kasti, no kuras izkritušas grāmatas, spilvens ar vēl redzamu iespiedumu, zīmuļa galiņš uz rakstāmdēļa rada notikumu klātbūtnes sajūtu un nez kādēļ pārņem neliela vientulības sajūta jo „Dzimst cilvēks viens, un mirst viņš atkal viens, -Ak! kaut vai mūžam dzīvē pulkos bēdzis,Kaut sevi tēraudiem pie citiem slēdzis: Ir cilvēks viens un viens,,,”Šīs pārdomas izplēn, nokļūstot nelielajā pagalmiņā, kur mūs sagaida priecīgu ļaužu pulks, kas pulcējies uz saules karsēta vīna malku. 

 

Mēs svinam svētkus - vieniem tie ir veiksmīgi padarīta darba svētki, citiem priekā niez rokas ātrāk ķerties pie darba un veidot jaunas ekspozīcijas, bet mums tie ir svētki, jo atkal ir atvērtas durvis, pa kurām gribēsies ienākt. 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt