Sestdiena,
2018.gada
21.jūlijs
Brīvais laiks
67800

Festivāls „Baleta zvaigznes Jūrmalā” - jau 6. augustā


Apskatīt komentārus (0)


29.07.2016

Manilas baletu pārstāvēs vadošais solists filipīnietis Rūdijs Dedios (Rudy De Dios)  un Katerīne Barkmane (Katherine Barkman) no ASV, kas 2015. gadā uzvarējusi Āzijas Grand Prix konkursā un saņēmusi Zelta medaļu Tanzolymp konkursā Berlīnē. Pāris izpildīs Agneses Loksinas (Agnes Locsin) veidotu duetu “Arachnida” un Grande pas de deux no baleta “Korsārs”. Publicitātes foto

 

Dzintaros viesosies Štutgartes baleta vadošie solisti – spāniete Elisa Badenesa un brazīlietis Danielu Kamargo

 

ZIŅU DIENESTS

 

Jau pēc nedēļas, 6. augustā plkst. 20.00 Dzintaru koncertzālē norisināsies krāšņākais baleta notikums vasarā - 17. starptautiskais baleta festivāls “Baleta zvaigznes Jūrmalā”.

 

Festivālā ik gadu vasarīgi atraisītā atmosfērā tiekas esošās un uzlecošās pasaules mēroga baleta zvaigznes un laikmetīgā horeogrāfija draudzīgi sadzīvo ar klasiskā baleta pērlēm. Kopā ar spilgtākajiem Latvijas baleta māksliniekiem šogad festivālā uzstāsies baleta zvaigznes no Vācijas, Spānijas, Brazīlijas, Filipīnām, Slovēnijas, Japānas un ASV!Festivāla viesu vidū būs Štutgartes baleta (Stuttgarter Ballett) vadošie solisti – spāniete Elisa Badenesa (Elisa Badenes) ar deju partneri Danielu Kamargo (Daniel Camargo) no Brazīlijas. Viņi dejos Daniela Obēra “Grand Pas Classique”, kā arī duetu no argentīniešu izcelsmes horeogrāfa Demisa Volpi darba  “Mazie monstri” (“Little Monsters”).

 

Štutgartes balets ir viena no ietekmīgākajām baleta trupām pasaulē. Tā slava sākās horeogrāfa Džona Kranko laikos, kurš Štutgartē sāka strādāt 1961. gadā. Kopš tā laika trupa ir pasaules baleta ainas priekšplānā. Džons Kranko paralēli tam, ka iestudēja savas izrādes, iedrošināja arī trupas dejotājus izmēģināt roku horeogrāfijā. Tā dzima arī divi no mūsdienās ļoti labi zināmiem horeogrāfiem – Jirži Kilians un Džons Noimaijers. Viens no Latvijā pazīstamiem Štutgartes baleta štata horeogarāfiem ir argentīnietis Demiss Volpi, kurš Latvijas Nacionālā baleta trupai iestudējis darbu “Elēģija” ar Pētera Vaska mūziku.

 

Elisa Badenesa ir dzimusi Valensijā, kur arī mācījusies baletskolā.  2008. gadā Lozannas baleta konkursā viņa ieguva stipendiju studijām Karaliskajā Baleta skolā Londonā, kuru absolvēja gadu vēlāk. Gadu vēlāk Amerikas Jauniešu Grand Prix konkursā viņa ieguva zelta medaļu un balvu kā labākā Eiropas dejotāja. 2011.gadā Toronto Ērika Brūna konkursā jau kopā ar savu partneri Danielu Kamargo viņa ieguva Publikas simpātiju balvu. Toreiz viens no viņu dejotajiem numuriem bija Demisa Volpi “Mazie monstri”, kas tika radīts īpaši šim konkursam un kuru redzēsim arī Jūrmalā. 2009./2010. gada sezonā Elisa Badenesa pievienojās Štutgartes baletam un jau 2013. gadā kļuva vadošo solisti. 2014./2015.gada sezonā Badenesa ieguva Vācijas dejas balvu “Nākotne”. Īpaši viņai horeogrāfijas veidojuši tādi pasaulslaveni horeogrāfi kā Kristians Špuks, Sidi Larbi Čerkaui, Mauro Bigonceti, Veins Makgregors un citi. 

 

Daniels Kamargo ir dzimis Brazīlijas pilsētā Sorokabā, kas atrodas netālu no Saunpaulu. Savas pirmās baleta stundas apmeklēja privātā deju skolā,  no 2000. līdz 2005. gadam mācījās Guairas teātra baletskolā, kas atrodas Brazīlijas pilsētā Kuritibā. 2005. gadā Džona Kranko baletskolas direktors Tadeušs Matāšs (Tadeusz Matacz) ieraudzīja jauno dejotāju Amerikas Jauniešu Grand Prix konkursā un uzaicināja turpināt izglītību Štutgartē. Daniels Kamargo absolvēja skolu 2009.gadā, gala eksāmenā dejojot tehniski ārkārtīgi sarežģītās horeogrāfa Uves Šulca “Solo Notācijas I – IV“, kas 1996. gadā tika īpašo radītas izcilajam dejotājam Vladimiram Malahovam. 2009./2010. gada sezonā Kamargo sāka dejo Štutgartes baletā. Pēc spoži nodejotās Bazilio lomas horeogrāfa Maksimiliano Guerras baletā “Dons Kihots” viņš 2012./2013. gadā kļuva par solistu, un jau pēc gada tika paaugstināts par vadošo solistu. Arī Daniela Kamargo biogrāfija ir bagāta ar prestižām balvām. 2009. gadā viņš saņēma  Eiropas Kultūras fonda balvu kā daudzsološākais mākslinieks,  2010./2011. gada sezonā izpelnījās Vācijas dejas balvu “Nākotne”. 2013. gadā dejotājs radīja arī savu pirmo horeogāfiju “Do outro lado”.

 

Pāris no Štutgartes baleta Jūrmalā dejos jau pieminēto Demisa Volpi horeogrāfiju  “Mazie monstri” (“Little Monsters”). Tas ir mīlas stāsts, kurš no sākuma līdz beigām tiek vēstīts par pamatu ņemot scenārijus, kas izskan trīs Elvisa Preslija dziesmu vārdos un emocionālajās noskaņās. Duets izgaismo divu dvēseļu sarežģīto iekšējo dzīvi laikā, kad tās meklē viena otru, atrod un tad… Britu baleta kritiķe un pētniece Kristīna de Lukas raksta: “Klusi intensīvā horeogrāfija iemieso tikšanos un šķiršanos trīs ļoti īsās ainās. Darbs pēta miera, tuvuma un lēnuma iespējas, lai attēlotu intimitāti un dziļas jūtas. Maigums un klusināts rūgtums, kas dzimst no kustības, sakrīt ar Preslija balss melanholisko siltumu.”

 

Otrs viņu izpildītais numurs būs Daniela Obēra “Grand Pas Classique”, kura horeogrāfs ir krievu baletmeustars un horeogrāfs Viktors Gzovskis. “Grand Pas Classique” ar Daniela Obēra mūziku no 1852. gadā tapušās operas “Marko Spada” tapa 1949. gadā Parīzē īpaši Ivetei Šovirē un Vladimiram Skuratovam. Horeogrāfija kļuva par klasiku, un to turpina dejot daudzi nākamo paaudžu dejotāji. Duetu mēdz dēvēt par veltījumu klasiskajai dejai, tas ir eksluzīvas virtuozitātes meistardarbs, kas iemiesots klasiskās formas atturībā un normu precizitātē, kas nepieļauj liekas detaļas.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt