Piektdiena,
2018.gada
16.novembris
Brīvais laiks
52528

Aspazijas māja aicina...


Apskatīt komentārus (0)


12.03.2015

„Jūrmalas Vārds” paviesojās Aspazijas vasarnīcā īsi pirms dzejnieces jubilejas. Sestdienā cilvēki nāca viens pēc otra – jauni pārīši, sadevušies rokās, labprāt un ar interesi klausījās Ārijas Vanagas stāstījumā par Aspaziju un viņas šai namā pavadīto laiku.

Jāteic, ka stāstījums ir tik saistošs un sirsnīgs, ka laiks paskrien nemanot. Muzeja vadītāja citē Aspazijas vēstules, un rodas iespaids, ka viņas bijušas personiski pazīstamas. Žēl vien, ka vasarnīcai trūkst darbinieku, un pēc izcilās restaurācijas mazliet pietrūkst cilvēku, kas palīdzētu piepildīt šo ļoti skaisto, nozīmīgo ēku ar vienmēr jaunu saturu. Katram jūrmalniekam zināms, ka grāmatas par Jūrmalas vēsturi ir grūti atrodamas – tās kļūst par bibliogrāfiskiem retumiem, bet grāmatas nevar tapt bez ilga un rūpīga pētniecības darba un finansējuma.

Aspazijas māja ir valsts nozīmes izcils koka arhitektūras un vēstures piemineklis ar īpašu vienreizību un skaistumu. Ēka atrodas šaurākajā Jūrmalas vietā, kur jūra ir tikai pāris simts metru attālumā un pa logu paveras pasakains skats uz Lielupi. Šajā ēkā dzejniece piedzīvoja politisko varu maiņas un Otrā pasaules kara notikumus, pavadot savas dzīves pēdējo cēlienu no 1933. līdz 1943. gadam. Konstantīns Raudive „Izglītības mēnešrakstā” 1943. gada 1. novembrī raksta, ka gadi pēc Raiņa nāves viņai bijuši smagākie un vientuļākie dzīves gadi, un lielāko daļu no tiem Aspazija pavadīja šajā Dubultu vasarnīcā. 

Aspazija uz šo māju pārcēlusies 1933. gada jūnijā: „Jau nākošā nedēļā sakravāju savas mantas un izbraucu uz savu vasarnīcu Jūrmalā, kur ceru arī atveseļošos un uzlabošu nervus, kas, kā jūs redziet, ar pēdējā laika notikumiem ir stipri cietuši” („Pēdējā Brīdī”, 28.05.1933.). Rainis atstājis viņai ne vien savu literāro mantojumu, - par kuru, starp citu, viņai arī nākas cīnīties, - bet arī lielus parādus, kuru dēļ Aspazija vairākus gadus tiesājās („Pēdējā Brīdī”, 25.05.1933. - „Raiņa parādu dēļ draud izūtrupēt visu Aspazijas mantojumu”). Tomēr viss beidzās daudzmaz laimīgi, - dzejniecei nenācās dzīves novakaru pavadīt pie svešiem, - lai arī varbūt laipniem un jaukiem - cilvēkiem.

Pati ēka celta 1903. gadā, tā bija vācbaltu tirgotājas Marijas Kiršteines vasarnīca. Dzejniece pārdeva māju Rīgā Baznīcas ielā un nopirka šo ēku (Gončarova ielā 13/15) par 11 500 latiem. „Tagad nu esmu Dubultos tanī mājā, kuru senāk mēs ar savu mīļo gribējām pirkt un norunājām kā ierīkoties.” Aspazija (jūlijs 1933.g.). Kopā ar Aspaziju šeit dzīvoja viņas mājkalpotāja Anna Rijniece un brāļa meita Virēna Rozenberga, kura strādāja par skolotāju. Mierinājumu un spēku Aspazija šeit rod gan jūras un upes tuvumā, gan tuvos un uzticamos draugos, kas ir bieži viesi šajā vietā - Veronika Strēlerte, Andrejs Johansons, Antons un Pēteris Birkerti, Kārlis Skalbe, Zenta Mauriņa. Apkārtnes noskaņa sekmēja radīt jaunus darbus, mājā bieži skanēja mūzika, tā bija Aspazijas dzīves sastāvdaļa.  

Dzejnieces mājas interjerā bija gan vienkāršas salona garnitūras, gan mēbeles un klavieres ar jūgendstila iezīmēm. Te atspoguļojas vide, kādā dzejniece strādājusi. Aspazijas dzīves laikā te uzņemti viesi. Arī telpu iekārtojums līdzīgs tam, kāds bija dzejnieces dzīves laikā.

 

Laikraksta elektroniskā versija pieejama šeit.

Iegādāties  tuvākajā tirdzniecības vietā Jūrmalā - skatīt sarakstu.

 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt