Svētdiena,
2018.gada
23.septembris
Brīvais laiks
51063

Hei! Laimīgu Jauno gadu!


28.01.2015

Esmu noilgojies pēc draugiem! Vai Tu mani – Lauvēnu - vēl atceries? Es esmu tas Lauvēns, kurš dzīvo Dubultu bērnu bibliotēkā, lasa grāmatas un labprāt par tām stāsta Tev savās vēstulēs!

            Biju aizgājis nelielā ziemas guļā.  Tas ir, nē – es nekur nebiju aizgājis, tepat bibliotēkā vien biju, tikos ar draugiem, lasīju grāmatas un pat ieguvu jaunus  kaimiņus, kuri, tāpat kā es, apmetās uz dzīvi šeit - bibliotēkā.   Patiesībā tā „ziemas guļa” izvērtās tādā lielā ziemas lasīšanā. Izlasīju visu „Bērnu žūrijas” kolekciju, izvēlējos tās grāmatas, kas man vislabāk patīk, un  aizpildīju anketu.  Arī mana bibliotēkas mamma visu ziemu čakli lasīja.

            Bet tad – kādu dienu bibliotēkā pie sienas parādījās jauns plakāts, kas lika man apstāties! Tur nu tas bija! Aicinājums lasīt arī tētiem, opīšiem, brāļiem. Nosūtu arī Tev šo plakātu, kas mani tā uztrauca.

            Es aizdomājos, ka zinu, kāda izskatās mana bibliotēkas mamma, bet nezinu kāda izskatās mana īstā – lauvu mamma, kas ir mans tētis, kādi izskatās mani brāļi, mans vectētiņš. Arī man ļoti gribētos, lai visi viņi lasītu „Bērnu un jauniešu žūrijas” grāmatas un pat piedalītos „Vecāku žūrijā”. Vardulēns teica, ka viņš varētu būt mans tētis. Es jau saprotu, viņš vienkārši negrib mani redzēt bēdīgu, bet es redzu, ka viņš nu nepavisam nevar būt mans tētis. Es gan neveicu īpašu pētījumu, bet esmu pārliecināts, ka tētis nevar būt jaunāks par dēlu. Vardulēns bibliotēkā nonāca daudz vēlāk par mani. Es esmu liels un skaisti dzeltens, Vardulēns ir mazs un - ne jau neglītāks, bet tomēr – zaļš. Arī valoda mums katram sava. Es varu rūkt – RRRRRRRR!!!!!, bet Vardulēns dzied – kvāāā, var jau arī pakurkstēt – tā īpaši – kurrrrr, bet Tu taču nenoliegsi, ka tas skan ļoti atšķirīgi. Pamēģini pats parūkt un pakurkstēt. Nu, kā izklausās?  Nē! Vardulēns noteikti nevar būt mans tētis, arī tā – pa jokam ne. Kā domā Tu?

Vai Tavs tētis lasa grāmatas? Arī viņš var piedalīties Bērnu žūrijas Vecāku žūrijā. Parādi viņam šo manu vēstuli un pastāsti, cik jauki ir lasīt grāmatas, un cik priecīgs Tu būtu, ja arī tētis lasītu kopā ar Tevi.

Šodien es Tev saku attā! Es būtu ļoti priecīgs, ja Tu uzzīmētu un atsūtītu man zīmējumu, kāds varētu izskatīties mans tētis, opītis un brāļi vai arī māsiņas.

Bučas, Bučas, bučas!

Tavs Lauvēns

 

Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt