Pirmdiena,
2020.gada
6.aprīlis
Pilsētā
50228

Borisa Doņņikova „bākas”


Apskatīt komentārus (1)


19.12.2014

Fotoizstāde, kas pagājušajā nedēļā atklāta Jūrmalas domes telpās, māca mīlēt zemi, kurā esam dzimuši un dzīvojam, - mūsu Latviju

 

Pagājušajā nedēļā domes ēkas foajē tika atklāta fotoizstāde „Mana Latvija”. Tās autors ir Boriss Doņņikovs - Jūrmalas domes deputāts, Intergrācijas komitejas vadītājs. Šī izstāde nebūt nav pirmā viņa radošajā biogrāfijā; to atklājot, B. Doņņikovs sacīja laikrakstam, ka viņa mērķis ir daudz plašāks un globālāks, nekā tikai parādīt savu Latvijas redzējumu.

 

- Es vadu Integrācijas komiteju Jūrmalas domē, - sacīja B. Doņņikovs. - Agrāk šādas komitejas nebija, un droši vien tādēļ daudzi, īpaši masu informācijas līdzekļu pārstāvji, pastāvīgi jautāja man - kādi ir mani plāni, ar ko šī komiteja nodarbosies, ko es grasos darīt jaunajā postenī. Dabiski, man bija gan plāni, gan idejas, un pēc kāda laika tas viss tika apkopots un konkretizēts 2015. gada pasākumu plānā. Viens no šī plāna svarīgākajiem punktiem - jauno jūrmalnieku patriotiskā audzināšana.

 

Ko es ar to domāju? Pēdējos gados daudzi jauni cilvēki aizbraukuši uz ārzemēm, un diemžēl šis process neapstājas - jaunieši turpina aizbraukt. Turklāt nebūt ne visi tur iekārtojas tā, kā viņiem gribētos, un kā viņi to bija iedomājušies. Daži tur dzīvo tik slikti, ka pat nevēlas, lai tuvinieki viņus apciemotu un redzētu, kādā trūkumā un dažkārt pat gluži nožēlojamā stāvoklī viņi tur atrodas. Tāpēc es uzskatu, ka mums jādara viss iespējamais, lai jaunieši redzētu savu nākotni šeit - tas ir, valstī, kurā viņi ir dzimuši, kur dzīvo viņu vecāki, brāļi un māsas, draugi, kur viņi runā dzimtajā valodā, un kur viss, kas ir ap viņiem, ir tuvs un mīļš.

 

Kā to izdarīt? Protams, nepieciešams jaunajiem cilvēkiem cienījamus apstākļus dzīvei un mācībām šeit, dzimtenē. Nepieciešams radīt jaunas darba vietas - tai skaitā pie mums, Jūrmalā. Tomēr ne mazāk svarīgi bērniem jau no skolas sola - vai pat jau agrāk - mācīt IERAUDZĪT savu dzimteni visā tās skaistumā, košumā un daudzveidībā. Fotoizstāde „Mana Latvija” ir pirmais solis šajā virzienā.

 

Saka, katram cilvēkam dzīvē ir kaut kādi ceļveži - bākas: lūzuma posmi, bērnības iespaidi; vide, kurā cilvēks audzis un attīstījies. Kas attiecas uz mani, es jau kopš bērnības esmu bijis lieliskā vidē un man apkārt bijuši brīnišķīgi cilvēki. Mēs ar vecākiem dzīvojām Mežaparkā, mūsu kaimiņi bija latviešu mākslinieki, rakstnieki, dzejnieki, mūziķi, aktieri, ar vienu vārdu sakot, radošo profesiju pārstāvji.Man bijusi tā laime apgrozīties satriecošā vidē, tikties un runāt ar intelektuālās elites pārstāvjiem.

 

Atsevišķu, īpašu vietu manā dzīvē ieņēmusi mūzika. Tā kā dzīvojām Ķīšezera krastā, būdams zēns, kopā ar citiem tādiem pašiem zēniem visai bieži drīvējām vecas laivas un pēc tam vizinājāmies ar tām pa ezeru. Un tur mani sasniedza viens no spēcīgākajiem bērnības iespaidiem: biju izbraucis Ķīšezera vidū Dziesmu Svētku koncerta laikā, un izrādījās, ka tur no tā ir fantastiska atbalss, ar kuru nevar sacensties nevienas koncertzāles akustika! Pilnīgs kosmoss!...

 

Pats dziedzāju skolas korī, pēc tam - Tautas korī „Rīga” Jāņa Dūmiņa vadībā, piedalījos dziesmu svētkos. Vēl esmu daudz ceļojis pa Latviju - īpaši studenta gados. Mēs kopā ar draugiem izstaigājām to krustām šķērsām - Videzmi, Kurzemi, Latgali...Un, protams, tās zemes valodu, kurā tu dzīvo, ir jāzina: neiespējami saprast kultūras kontekstu, neiespējami saprast otru cilvēku, viņa sapņus, vēlmes, cerības, bažas, u.t.t.,  ja nezini viņa valodu!

 

Un lūk, tā visa kopība - bērnības un jaunības sajūtas un iespaidi, cilvēki, mūzika un dziesmas, un, protams, daba, - tas viss kļuvis man par sava veida bākām, kas formulējušas manu attieksmi pret zemi, kurā esmu dzimis un dzīvoju. Pret Latviju. Tieši tie radīja man emocionālo fonu, bez kura nav iedomājama nekāda māksla. Bet tēva dāvana - fotoaparāts „Smena”, kuru vēlāk nomainīja augstākas klases ierīce - „FED”, - noteica virzienu, „spēka pielikšanas punktu”. Es biju piektajā klasē, kad mani iecēla par skolas sienas avīzes fotoredaktoru - no šejienes ieradums visur ņemt līdzi fotoaparātu. Pārējais sekoja.

 

Atgriežoties pie fotoizstādes „Mana Latvija”, gribu sacīt, ka Jūrmalā tā nav parādījusies nejauši. Nākamgad plānojam izsludināt skolēnu fotogrāfiju konkursu. Šī konkursa ideja - rosināt skolēnus palūkoties uz visu, kas viņiem apkārt, ar fotomākslinieka aci. Lai mēģina ieraudzīt un iemūžināt visu pašu skaistāko, košāko un interesantāko! Konkurss turpināsies līdz nākamā gada novembrim, un noslēgism to  novembra svētku laikā. Uzvarētāji, protams, tiks apbalvoti; iespējams, ka no labākajiem mēs pat varēsim izveidot 2016. gada kalendāru. Tā skolēniem ir iespēja paskatīties ar svaigu skatu, ieraudzīt un novērtēt to skaistumu, kurā viņi dzīvo. Un tieši šim fotokonkursam es dodu startu ar savu izstādi „Mana Latvija”.

Ielādēju...

Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt